Cilvēki ir kā zīmuļi. Ir sarkani - mīlestības pilni. Ir zili - tie, kuri vienmēr cer un gaida. Ir rozā - nezinu vai ar brillēm vai nē. Dzeltenie parasti smaida kā pavasara saulīte. BET! Ir arī melnie un pelēkie zīmuļi. Melni ir bezjūtīgi egoisti un vienmēr gatavi nodarīt pāri citiem. Tomēr tie pelēkie ir visbriesmīgākie. Tie ir pat pārāk pelēki. Viņi cenšas izcelties ar visu ko vien var, izņemot raksturu. Viņiem ir foršs iepakojums, stilīga dzēšgumija komplektā un vēl visādas fīčas. Tomēr .. kaut kas viņiem pietrūkst. Tā ir cilvēcība un cieņa pret citiem; mīlestība pret jebko, kas kustas; cieņa pašiem pret sevi. BET! Ir tam visam arī gaišās puses. Pelēkos zīmuļus mēs izmantojam daudz biežāk un izmetam daudz biežāk atkritumos nekā pārējos. Un tomēr .. jebkurš zīmulis agrāk vai vēlāk nolūzt, un tad mēs to .. khm .. uzasinam. Prieks par to, ka visātrāk lūzt tie pelēkie.
