Es zinu kā tas ir-pievērt acis un tīksmināties,ietīties sapņu spilgtajās krāsās,noreibt no laimes,labsajūtā ieelpot tā,lai sajustu vissmalkākās smaržiņas,sajust kaismīgo pasules plūdumu. Re,tas prieks pavisam patiess, dzirkstošās acis stāsta savu stāstu un varbūt vārdi pat nav svarīgi,tikai tās bedrītes lūpu kaktiņos,gribas tikai vizēt un starot,sacensties ar sauli siltumā,izdalīt visiem visvairāk,vissirsnīgāk... (l)
