ta sko lasīsiet man šķiet nedaudz padumji, bet es reizēm nonāku pie līdzīgiem secinājumiem darot izdienišķas lietas. pie šī secinājuma es nonācu skatoties veco labu Bridžitas Džounsas dienasgrāmatu .:) Dažreiz kad skatāmies romantiskas filmas mēs jau no sākuma apmēram zinām kas ar ko paliks kopā. Un kad filmas personāžš dara kaut ko pēc mūsu domām nepareizu mēs sēžot pie TV ekrāniem saucam NĒ, NĒ. NEDARI TĀ. TEV IR JĀBŪT KOPĀ AR VIŅU. Un citas muļķības. Kad esam noskatījušies filmu un redzējuši kādas stulbas kļūdas pieļāva galvenais varonis lai beidzot, tomēr par spīti visam nonāktu pie rezultāta mums liekās ka esam iemāčijušies ko jaunu. Redzējuši jaunu dzīves situāciju. Mums liekās ka ja tagad sastapsimies ar kaut ko līdzīgu dzīvē, mēs pēsim izvairīties. Tomēr kad kaut kas tāds notiek dzīvē mēs pieļaujam tās pašas stulbās kļūdas ko pieļāva filmas varonis. šeit vienkārši pierādās vecā patiesība ka skatoties neko nevar iemācīties, ka mēs mācāmies gandrīz TIKAI no kļūdām, ko mēs paši arī esam pieļāvuši. Es domāju ka izteiciens DZĪVE IR KĀ KINO šeit savā ziņā var palīdzēt. īpaši lieliem filmu mīļotājiem. Vienkārši kad dzīvē gadās kaut kāds pārpratums vai ķibelīte mēs varētu pamēģināt iedomāties ka tā ir filma. Un kas šādā gadījumā notiktu filmā.? Gan jau kādu filmas sižetu mēs varētu pielīdzināt savai dzīves situācijai. Jo filmās parasti viss taču beidzas laimīgi. Nu, es runāju par visām mīļajām un romantiskajām komēdijām. Kapēc arī mūsu ikdienas dzīve nevarētu būt kā KINO.?:) jā. Diezgan muļķīgi. Daudzi noteikti teiks ka neesmu jaunu Ameriku atklājusi. Vienkārši gribēj izteikties. Un beidzot atardu saitu kurā manas domas varētu arī publicēt. :-)
