Kas jums, sievietēm, ir ar tām kastēm? Kāpēc jebkurā veikalā, ieraugot lielāku vai mazāku kārbiņu, jūs, mierīgi elpojot, nevarat paiet tai garām. To obligāti vajag paņemt rokās, iedomāties, ko tur varētu ielikt. Kur to varētu ielikt. Un varbūt pat nopirkt! Tas būtu jauki. Bet ja ir maza kastīte, tad vajag lielāku kasti, kur ielikt to. Nu, kāpēc tā ir? Vai kaste ir kāds simbols? Ja nav bērnu vai ģimenes, vai abu, tad tas ir kā kaut kas, ar ko nomierināties? Kur izlikt mātišķās un saimnieciskās jūtas? Kastēs? Tiešām? Nevar taču visu sakārtot līdz bezgalībai. Bet cik tad ilgi var nodzīvot ar ilūziju?
