Piedalies konkursā un laimē dāvanu no The Body Shop!

Sveiki!
Es bieži cenšos palīdzēt atdodom man vairs nevajadzīgas mantas, kas citiem varētu noderēt, esmu devusies arī uz Bērnu slimnīcu nest bērniem grāmatas, mantiņas un ierpeicināt ar kādu gardumu.
Bieži iepērkos pie kādas kundzītes, kas tirgo puķes, kaut nevajag, paņemu no viņa un iedodu naudiņu.
Sanāk arī vienkārši palīdzēt izpākt ārā, iedot vietu, itkā jau sīkums, bet es zinu, ka kādam tas uzlaboja dienu.
Esmu arī dzīvnieku mīlis - ziedoju patversmēm, nesu mantas, kaut arī dzīvnieku patversmē esmu bijusi vienu reizi, jo man ir mīksta sirds, es ziedoju vairāk kā tur eju, jo es morāli to nevaru..

Smaidu un saku labu, lai labais piepilda pasauli! :)

Es uzskatu, ka par labo darbu nevajag uzskatīt tikai iešanu dzīvineku patversmēs vai naudas došanu nabadzīgajiem. Labs darbs ir arī būt labam pret citiem. Es vienmēr cenšos būt labsirdīga un draudzīga, es gribu, lai cilvēks runājot ar mani jūtās ērti :)
Manuprāt, katrs cilvēks ir individuāls un mēs nekad nezinam, kas citiem ir dvēselē, tāpēc mēs nevienu nedrīkstam sodīt, tāpēc nekad nedusmojos, ja man pasaka kaut ko ļaunu vai sāpīgu, jo es nezinu, kā cilvēks jutās tajā brīdī, kad man to teica. Cenšos biežāk smaidīt, lai uzlabotu civlēkiem garastāvokli. Es gribu redzēt vairāk smaidus. Es vēlos, lai kaut uz mazu mirkli pazūd pelēko dienu rutīna. Cenšos darīt tā, lai cilvēkam runājot ar mani būt jautri un lai cilvēks uz mirkli aizmirst par savām problēmām, vai tieši otrādāk izstāsta man tās, lai atbrīvotos no tām. Bet es nekad neuzspiežu kaut ko teikt vai stāstīt. Ja cilvēks grib man atvērties, tad lai dara to, es būšu tikai priecīga palīdzēt. Nē? Arī nekas. Katrs esam citādi, un ja kāds nevēlās atklāt kaut ko personīgu, nevajag!
Skolā, kur es mācos ir teātra pulciņš "Radošie". Ar to mēs bieži rīkojam dažādas lugas un teātrus. Vienu no tiem plānojam rādīt vecu cilvēku pansionātā, lai tie cilvēki kaut vienu dienu aizmirst par tās vietas rutīnu un viņiem ir nteresanti un jautri. Lai viņi pasmaida. Cilvēkiem ir tiešām biežāk jāsmaida!
Mans moto: Nekad nevajag sodīt cilvēku pēc ādas krāsas, ne izmēra, ne rakstura. Katram cilvēkam ir dvēsele un jūtas un mēs neesam tie, kam būtu jāspriež vai jāizlemj, kādiem jābūt citiem.
Mans labs darbs it dāvināt cilvēkiem prieku, jo tieši tā mūsdienās ir diezgan maz.
P.S. Nākotnē vēlos kļūt par psiholoģi un palīdzēt cilvēkiem ar vairāk attīstītu, profesionālu uzskatu.
Paldies! :)

Sveiki!
Izlasot konkursu, uzreiz vēlējos padalīties ar saviem labajiem darbiem. Katru gadu pirms Ziemassvētkiem, pārkārtoju savu skapi, pārcilāju gultas veļu, segas, vienmēr atrodas lietas, ko pati nevalkāju, vai arī nelietoju. Tāpēc drēbes ziedoju nabadzīgiem cilvēkiem. Segas un gultas veļu vedu uz dzīvnieku patversmi, lai cilvēka labākajiem draugiem būtu silta vieta, kur gulēt. Protams, lai arī dzīvnieciņiem būtu priecīgāk, klāt pievienoju barību, rotaļlietas un kādu kārumu.
Ziemassvētki ir tas laiks, kad mēs kļūstam labāki cilvēki, vismaz es tā vēlētos domāt! Mēs ikdienā esam pieraduši, liekas, tas ir pašsaprotami, apmeklēt koncertus. Tomēr ir cilvēki, kuri koncertus nevar apmeklēt, piemēram veselības stāvokļa dēļ. Tāpēc katru gadu, gatavoju Ziemassvētku programmu, lai varētu iepriecināt veco ļaužu pancionātus. Tā ir gandarījuma sajūta, kad redzi prieku cilvēku acīs! Pēc koncerta, pasniedzam dāvanas (pašu rokām sagatavotas lietas, šogad tie būs paklājiņi, veidoti no lupatiņām).
Nez kāpēc visi mēs gaidam Ziemassvētku brīnumu, taču jāatceras, ka brīnums pats nenāk, to mēs varam radīt paši, ar saviem darbiem un mīlestību pret apkārtējiem!
Lai gaišs ir šis Ziemassvētku gaidīšanas laiks!
G.

Sveiki! Ilgi domāju par to, ko tad es ikdienā daru tādu, kas palīdzētu kļūt cilvēkiem un pasaulei apkārt man labākai. Kādreiz biju daļa no jauniešiem, kas mūsu mazpilsētā nodarbojās ar brīvprātīgā darba veikšanu - veicinājām bērnu aktivitāšu organizēšanu.
Tagad, kad studēju Rīgā, esmu atradusi jaunu nodarbi (varbūt pat ne nodarbi, bet tādu kā ierastu rituālu gan), kas man sniedz pārliecību, ka es patiešām sniedzu nenovērtējamu labumu sabiedrībai. Tas, ar ko es nodarbojos, ir asins plazmas ziedošana. Ar to nodarbojos salīdzinoši mazu laika posmu, jo par šādu iespēju uzzināju vien šī gada rudenī.
Jau kopš brīža, kad kļuvu pilngadīga, sāku regulāri piedalīties asins donoru dienās. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka ir svarīgi palīdzēt citiem cilvēkiem, kuri ir nokļuvuši nelaimē, kuriem ir nopietnas veselības problēmas, jo nekad nevar zināt, kad palīdzība būs vajadzīga man pašai. Liktenis man noteikti atdarīs ar to pašu. Man ir paveicies ar to, ka esmu vesela, tādēļ varu palīdzēt arī citiem.
Reizi nedēļā dodos uz Valsts Asindsonoru centru, lai šo manu apņemšanos "padarīt pasauli labāku" arī īstenotu. Īsti pat vairs nezinu, cik reizes esmu bijusi asins plazmas donore, bet tas nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ka ar katru reizi es spēju palīdzēt atgūt veselību arvien lielākam cilvēku skaitam, un tas manī rada milzīgu gandarījumu. Atšķirībā no asins ziedošanas, asins plazmas ziedošana spēj izglābt pat trīs cilvēku dzīvības. Asins plazma tiek izmantota, lai ražotu zāles pret vēzi. Kādēļ gan lai es nedalītos ar citiem dzīvībā, kas manī plūst? Es neesmu ārsts, es nespēju glābt dzīvības, bet es esmu smalks dzīves pavediens šo cilvēku dzīvēs.
Es nezinu, kas ir šie cilvēki, kuriem esmu palīdzējusi, bet sajūta, ka spēju viņiem palīdzēt, ka spēju saglabāt kādu dzīvību, silda manu sirdi. Es zinu, ka mana rīcība atstāj paliekošu labumu, tādēļ turpināšu iesākto - būšu regulāra asins plazmas donore. Un galu galā, kas ir pats svarīgākais dzīvē? Es piekrītu viedoklim, ka tā ir veselība, jo, ja cilvēks būs vesels, tad spēs sasniegt arī visu pārējo.

tātad, ko es daru, lai pasaule kļūtu labāka?
viss sākas ar mums. ja es kļūšu labāka, labāka priekš sevis, priekš citiem, tad arī pasaule kļūs labāka. pasauli veidojam mēs visi, kādi esam mēs, tāda ir mūsu pasaule.
bet praktiskie darbi ko es daru.. es varu iedvesmot cilvēkus sev noticēt. noticēt visam labajam, kas var notikt ar mums. jo ticībai ir milzīgs spēks.
lai pasaule kļūtu labāka(tīrāka) es nekautrējos pacelt citu nomesto papīrīti,bundžu vai pudeli. jo es nespēju justies patīkami piemēslotā vidē. manuprāt, nav jāgaida vienu reizi gadā talkas diena, kad visi dodamies sakopt vidi. tā var būt katra diena. man tā ir pastaiga, kad sanāk, ka es veicu divus labus darbus vienlaicīgi: savai veselībai un otrs ir sakoptai videi :)

Lai pasaule kļūtu labāka, esmu atteikusies no gaļas lietošanas uzturā, kā arī cenšos palīdzēt dzīvniekiem, kuri paši par sevi nevar parūpēties! Uzskatu, ka pasaulē ir pārāk daudz ciešanu, kas saistīti ar dzīvniekiem, tāpēc, manuprāt, ar savām darbībām vismaz kaut nedaudz padaru pasauli labāku, vismaz man tā gribētos ticēt un cerēt!
Kā piemēru varu minēt skaistu notikumu, kas notika šajā pavasarī! Atradu pie mājas uz trepītēm gulošu mazu kaķēnu, viņam nevarēja būt vairāk kā 2 nedēļas. Protams, nespēju viņu tur atstāt, jo vai nu viņu būtu noknābājušas vārnas, vai arī kāds runcis, vai pat suns nokodis. Daudz nedomājot stiepu uz mājām. Kaķēns visu ceļu skaļi ņaudēja, drīzāk - pīkstēja. Sapratu, ka nav ēdis jau ļoti sen. Atnākdama mājās tikai sapratu ko esmu izdarījusi - man taču nav laika rūpēties par mazu kaķēnu, man ir jāiet uz darbu katru dienu, prom esmu 9 stundas. Tik ilgi tādu mazu kaķēnu atstāt nedrīkst, jo viņš jābaro ik pēc 2 stundām ar pudelīti. Uz darbu ņemt līdzi arī nebija opcija, jo strādāju ofisā. Bet Dievs jau nav mazais bērns, sāku interesēties, meklēt apkārt barojošu kaķeni, vai cilvēku, kas varētu man palīdzēt mazo izbarot. Un viena ļoti laba sieviete atsaucās, viņas kaķenei tieši bija piedzimuši kaķēni. Cik es biju laimīga, kad aizbraucu apskatīt dzīves apstākļus un nolēmu, ka kaķēnu šeit ir droši atstāt. Protams, tam ap vidu bija vēl visādu problēmu - kaķēns bija blusu pilns un bija nepieciešama arī attārpošana, kaķēns (kas pēcāk izrādījās kaķenīte) atgrūda pienu, lāga neēda, bet mēs ar visu to tikām galā un tagad manai jau esošajai kaķenītei kādu laiku ir piepulcējusies atrastā un izglābtā kaķene Kleo - mans prieks un acuraugs! Ļoti vēlējos padalīties šajā stāstā, jo uzskatu, ka šādas nesavtīgas darbības sniedz īsto laimi un kaut kādā veidā mazina ciešanas pasaulē, jo mēs katrs esam tās daļa - arī mazais, nevienam nevajadzīgais kaķēns uz trepītēm...

Savu stāstu vēlētos sākt šādi, lai palīdzētu citiem, man ir jāiedvesmojas pašai. Kaut gan ne vienmēr tā ir, bet no tā iedvesmojos vēl vairāk. Un es iedvesmojos no garīgām lietām, labi paveiktiem darbiem, tā no sirds, kad jūti gandarījumu un redzi darba augļus. Un, tie darba augļi, viss ir bērnu rokās, kur kopā sadodoties rokās mēs iegūstam. Mani veikumi un iedvesma ir bērni, daudz bērnu ar kuriem kopā mēs radam mūziku. Neatkarīgi no tā vai kāds ir labāks par otru, vai kuram nesanāk tik ļoti, galvenais ir radīt šo unikālo mākslu saviem spēkiem. Un, svētku brīžos, redzot bērnos tās dzirkstis acīs, kas mirdz kā mazas zvaigznītes, es vienkārši iedvesmojos. Dziļākiem stāstiem mani iedvesmo bērnu apkampieni, patiesi vārdi no sirds, baltā patiesība, kāda nu tā būtu, bet īsta. Un šis īstais, neviltotais, bērnu vēlēšanās piekļauties, un būt vislielākajam draugam, atbalstam, mani iedrošina vēl lielākiem darbiem. Arī kopā cīnīties, virzīties uz priekšu, nepadoties, visa šī brīnumformula mani iedvesmo. Tātad viennozīmīgi, tie ir bērni! Un, iedvesmas vadīta es rakstu dzeju, komponēju mūziku, radu kaut ko priekš sevis, un nododu tālāk. Tā, sadodoties rokās mēs esam komanda, kur iedvesma, labie darbi iet pa apli, un kā ar eņğeļa spārniem pieskaroties ikkatram, dāvājot ko mīļu, siltu dvēselei. Esiet jauki, balti, mīļi, nepadodieties ļaunumam, ļauniem darbiem, bet gan tiecieties uz skaisto, patieso. Ja kādam varat palīdzēt, kaut ar mazumiņu, pasniedziet pretim roku, negaidot neko pretī. Jo šī palīdzīgā roka, kādam ir visa laime. Lai labie darbi jūs iedvesmo!

Mans stāsts pavisam noteikti atšķirsies no vispārīgi klasiskajiem stāstiem, tas pavisam noteikti nebūs nekas "TĀDS" , ko varbūt cilvēki mūsdienās saprot ar terminu "Labāka Pasaule" !
Patiesībā, tās ir lielas šausmas mūsdienās vispār saprast kā pasauli darīt labāku.
Esmu par to domājusi bieži , un gandrīz vienmēr atdūrusies pret lietu ar kuru nekādi nevar "nošaut greizi", tā ir nesavtīga palīdzība citiem, te neiet runa par lielām organizācijām , kuras ziedo , lai gūtu pašreklāmu , kā arī nodokļu atvieglojumus!
Es jums teikšu godīgi, visnesavtīgākā palīdzība nāk tieši no tiem , kuriem nav miljoni kontā, varbūt viņiem paši dzīvo diezgan "pieticīgu" dzīvi!
Bet labi , ko par citiem, šis stāsts ir par mani, ko es daru , lai mūsu pasaule kļūtu labāka... Sākšu ar to, ka piecas, citreiz, sešas reizes nedēļā, es ar grūtībām, bet ceļos 6:00 no rīta, lai dotos uz darbu un pelnītu dienišķo maizīti, godprātīgi nomaksātu valstij nodokļus, tas tā vispārīgi, es pildu savu cilvēka funkciju, strādāt ! Nākamā lieta , dalos ar mīlestību un labestību ar , pirmkārt, sev tuvajiem, atdzīsim, lai cik traģikomiski tas nebūtu , mēs pret tuvākajiem , kā reiz izturamies vispatiesāk, tāpēc arī atļaujamies vairāk skarbu vārdu, neesam tik mīļi un labi , cik varētu būt!
Draudzība- praktiski svarīgākā lieta lai pasaule kļūtu labāka, es strādāju internacionālā kolektīvā, un ar roku uz sirds varu teikt ka pus pasaule ir mani draugi, es viņus cienu, un ir vienalga, vai tu esi balts, melns vai dzeltens, un vai tici Jēzum, Budam , vai esi musulmanis vai pareizticīgais, tam nav NEKĀDAS nozīmes, ir svarīgi tikai tas, ka vari no sirds izrunāties, uzsmaidīt un priecāties par cilvēkiem kuri tev ir blakus ikdienā!
Jā arī es esmu cilvēks, kuram iespējams , Dieviņš, ir devis vairāk kā citiem, tāpēc, kad manā skapī aizsnaudušies "šis tad kad nometīšu svaru" vai "šī apakšveļa tikai svētkiem" vai arī "šo man dāvināja labākās draudzene, nu galīgi nevaru izsviest" -LAI TIEK KĀDAM CITAM, kādam , kuram , varbūt tas nepieciešams vairāk kā manam skapim , kurš krāj tikai putekļus uz šīm lietām.
Dzīvnieki, jā , tā ir mana vājība.. citreiz nopērku barību un vienkārši lieki nezīmējoties atstāju pie patversmes.. Manuprāt, svarīgākās un nesavtīgākās lietas pasaulē ir tādas, par kurām tu nesaņem atzinību, ne vienmēr visiem un par visu ir jāsaņem " Paldies", ticiet man mīļās, karma nav mazā māsa! :)
Ko gribu pateikt vai novēlāt mūsdienās sabiedrība ir PĀRĀK noslēgusies sevī , sarunājam tā , rīt uzsmaidīsim kādam uz kuru gribas kliegt, un pateiksim trim cilvēkiem komplimentus, es varu garantēt , ka Jūsu diena būs ne tāda , kā iepriekš! Piešķilsim dzīvei krāsas, sāksim uzdrošināties vairāk, teiksim saviem tuvajiem, ka viņus mīlam.. un pasaule būs tieši tāda , kādu mēs vēlamies to redzēt... labāka pasaule!

Esmu ļoti iejūtīgs cilvēks un man lūst sirds, kad redzu kādu cilvēku lūdzam palīdzību.
Savu mēteļa kabatu es esmu iesaukusi par "ik dienas izdari kādam labu",jo tajā kabatā man vienmēr atrodas 1 euro un, ja dienas gaitā sanāk pa ceļam satikt kādu ,kas lūdz palīdzību, man nav jāmeklē maks, bet es ielieku roku maģiskajā kabatā un mazliet, mazlietiņ spēju kādu iepriecināt.
Vēl vairāk man lūst sirds redzot bezpalīdzīgos dzīvniekus vai patversmēs esošos. Tad nu man bieži vien somā ir kaķu vai suņu barības paciņa un ,ja sanāk ar kādu mīluli satikties, es arī zinu, ka kaut mazliet spēšu savu mīlestību sniegt viņam, jo kā jau zinām - mīlestība iet caur vēderu,hehe.
Un šie mazie brīnumdarbiņi nenotiek tikai svētku laikā, bet tā ir mana ikdiena, jo man patīk dot un iepriecināt kaut mazliet tos, kam tas visvairāk nepieciešams, jo viņiem jau neko daudz nevajag - silta plauksta uz pleca (vai kažociņa) vienmēr spēs dot daudz.
Bet īpaši svētku laikā pastiprināta uzmanība tiek veltīta meklējot siltas drēbes ,ko var noziedot bērniem un vecākiem ļaudīm vai segas dzīvnieku patversmēm.

Ar cieņu,
brīnumkabatas īpašniece Juta