Tas bija pirms 6 gadiem. Biju attiecībās jau 2,5 gadus, kad iestājās lielais lūzuma punkts, nevarēju saprast, kas notiks tālāk... Sāku strādāt kādā jaunā uzņēmumā, kurā darbojās, var teikt, tikai jaunieši. Jau pirmajā dienā iepazīstoties saskatījāmies ar vienu no kolēģiem.
Pie sevis, protams, nodomāju, mani taču mājās gaida jau viens, nebūs nekādas paralēlās attiecības, tas taču nav labi. Līdz kādu dienu padevos, jo sākās aplidojumi no šī kolēģa puses. Aicināja mani vakariņās, kur no sākuma atteicu, jo zināju, ka mani gaida mājās. Bet vēlāk, saliekot visus plusus un mīnusus, sapratu, nav ko zaudēt, jo tā pat viss gāja uz grunti, un šīm vakariņām piekritu. Vakariņas tika kopīgi gatavotas, protams vairāk gatavoja vīrietis, es tikai skatījos. Kas var būt vēl labāks sievietes acīm, kā vīrietis virtuvē. ;) Protams, manam vīrietim tika pateikts, ka man ir darba ballīte un palieku pie kolēģes pa nakti, jo nedzīvoju Rīgā. Tā nu vakars tika garšīgi aizvadīts, protams, tam visam nesekoja sekss, jo es neļāvos tam - galvā visu laiku doma - mājās gaida. Tā nu šis dienesta romāns beidzās, īsti neiesācies. Gadu dzīvoju tālāk kopā ar savējo, līdz sapratu, ka nē, nav viss tā, kā es vēlētos. Un pēc 4 gadu kopdzīves sapratu- ja es neaiziešu būs vēl sliktāk ...Pa vidu ir gājis vēl visādi ar attiecībām. Bet tagad gan varu teikt, esmu laimīga un ir sācies jauns posms manā dzīvē.
Iesūtīja- MiegaLācis, 23
