Kleitu kolekcija

06.06.2007, erika_berzina

Bija laiks, kad katru nedēļu nopirku pa vienai kleitai. Tas bija tāds azarts – mazās bodītēs starp simtiem dažādu apģērbu atrast kādu īpašu kleitu, kuru es varēju saukt par savējo. Man ļoti patīk veco laiku garās kleitas, sešdesmito gadu klasiskais piegriezums, kleitas spilgtās krāsās, indiešu sari un dažādu valstu etniskie tērpi. Tagad manā kolekcijā ir ap simts eksemplāru. Kleita ir mans dzīvesveids, mans fetišs, mana komunikācija ar pasauli, iespēja iejusties dažnedažādos tēlos, izjust krāsu, formu un nebeidzamu prieku.

Pirms trīs gadiem kopā ar draudzeni, kura kolekcionē sieviešu korsetes, noorganizējām fotogrāfiju izstādi, kurā es pati biju modele. Gatavojoties izstādei uzrakstīju šādu tekstiņu:

”dzīve ir nebeidzams karnevāls

katru rītu man ir jāizdara izvēle – kas es šodien būšu

vai liktenīgā sieviete sarkanvīna mežģīnēs / vai klusa meitene gaiši rozā tillā

vai mazliet pārgalvīga draiskule / disko dīva ar mirguļojošām acīm

un izdarot pareizi izvēli un iedzīvojos savā tēlā

es izjūtu to kā daļu no sevis

tas ir mans lidojums

mans izgājiens pa nebeidzami garo dzīves mēli

 

manas kājas vēl nav pieskārušās aukstajai grīdai / mans acis vēl guļ

bet savos sapņos es jau uzvelku kleitu

to īsto / vienīgo

kas mani aizvedīs dzīvē

ja pēkšņi pienāktu pasaules gals

es noslēptos skapī

ietītos savās kleitās

un aizmigtu”

 

p.s. vai arī tu kaut ko kolekcionē?

 
Komentāri [5]
Kārtot pēc jaunākā / vecākā
 
+0
1999.gadā, kad es atsāku lasīt grāmatas pēc tam, kad ilgi nebiju lasījusi (obligātās lietartūras spiediena iespaidā), izlasītās arī sāku kolekcionēt. Uz likt tādā secībā, kā esmu tās lasījusi. Pirmā bija "Smillas jaunkudzes sniega izjūta", nākamā bija "Sidharta" utt. Liku vienu blakus otrai, un tagad, pieejot pie grāmatplaukta, man katrs dzīves posms saistās ar konkrētām grāmatām. 'Man vispār ir tāda sajūta, ka tās grāmatas, ko esmu izlasījusi, ir "manējās". Tāpēc cenšos neaizņemties grāmatas, bet gan nopirkt - lai tās pēc tam paliktu pie manis.
07.06.2007 14:48 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Jā, kleitas ir arī mana vājība. Vasarā biksēs jūtos neērti, tāpēc plivinos apkārt svārkos un kleitiņās. Un vēl - ja vien to varētu nosaukt par kolekciju, tad man ir lērums bižutērijas. Krelles un gredzenus vairāk gan izmantoju kā interjera priekšmetus, taču ar auskariem esmu pavisam nopietni aizrāvusies.
06.06.2007 20:05 | saite | Atbildēt
 
 
+0
jā..jostas.mmm.. jebkādas. un no tādām lietām..pelnutraukus no citām valstīm. pati gan nesmēķēju, taču man tie patīk.
06.06.2007 15:00 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Man ir jostas. Gluži simtiem nav, bet draugs gan saka, ka man ir vairāk, nekā man vajagot:D Jostu stendam veikalā es eju acīm ciet, lai vēl kaut ko nepagrābtu:)
06.06.2007 14:49 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Fantastisks dzejolis, Ērika!
es kolekcionēju kurpes...tā ir mana vājība, slimība, fetišs un stihija vienlaicīgi. Un vairāk tomēr sanāk iepirkt papēžu kurpes.;)
06.06.2007 14:06 | saite | Atbildēt
 
 

Pievienot komentāru

Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji!
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits