Kad policijas uzmanība tika vērsta uz šobrīd nosacīti notiesātā Dzintara Jansona, maigi izsakoties, neveselīgo interneta komunikāciju ar mazgadīgām meitenēm, mūsu likuma sargi sākotnēji atteicās ierosināt lietu ar aizbildinājumu, ka vīrieša seksuālajos aicinājumos bērniem nesaskatot nozieguma sastāvu. Bet, kad pāris „ārvalstu pilsoņu” ar slimu fantāziju parādīja ar pirkstu uz operas izrādes plakātu, modrā Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde iztapīgi metās novērst tik kliedzošu bērnu pornogrāfijas propagandu.
Kad šī ziņa pagājušonedēļ parādījās Delfos, pirmajā mirklī nespēju noticēt, ka tas nav joks. Izrādījās – nav vis. Likuma sargu iebiedēta, LNO plakātu žigli novāca. Par spīti tam, ka spēja ļoti sakarīgi paskaidrot kailā Pinokio ideju izrādes reklāmā. Plakāta autore Katrīna Neiburga, kuras pašas dēls ir redzams „skandalozajā” fotogrāfijā, mākslas darba aizliegumu pilnīgi pamatoti nosaukusi par atklātu ņirgāšanos.
Dzintaram Jansonam piespriesti pieci gadi nosacīti, bet vairākām divpadsmitgadīgām meitenītēm, kuras sarakstījās (viena no viņām pat satikās) ar perverso onkuli, uz visu atlikušo mūžu paliks atmiņas par pazemojošu seksuālu uzmākšanos.
Savukārt par Katrīnas Neiburgas mazajam dēlēnam nodarīto psiholoģisko traumu būs atbildīga Valsts policija – reiz viņš uzzinās, ka viņa nevainīgajā bezdzimuma muguriņā policistu kungi saskatīja pornogrāfiju... Eņģeļu nevainības laikmets beidzies?
