Nesen atkal dzirdēju stāstu par kādu sievieti, kuras ģimene ir uz izjukšanas robežas, jo vīrs izrādījies egoists, dzērājs un vispār briesmonis, turklāt visas šīs īpašības viņā atklājušās tikai pēc kāzām – kā uz burvju mājiena. Viss krievu raidījums Bijušo sievu klubs balstīts uz šādiem pat stāstiem: „Viss bija tik skaisti, mēs apprecējāmies, bet drīz pēc tam sākās īsta elle...”
Es neesmu precējusies, tāpēc pēc savas pieredzes spriest nevaru, un tomēr baigi interesanti – vai tiešām laulības daudziem ir kā tāds viltīgs darījums, kuru steigšus noslēdz, neatklājot līguma partnerim darījuma ēnas puses, un pēc tam, kad atsedzas patiesā aina, abi jūtas piekrāpti? Jo jebkurš psihologs pateiks, ka cilvēks nevar izmainīties vienā dienā, tātad viņš vienkārši līdz šim ir slēpis savu patieso būtību, izliekoties par kādu citu.
Ir jau tā, ka mums visiem romantiskajā iepazīšanās periodā piemīt vēlme izrādīties savam iekāres objektam noslēpumainākiem, gudrākiem, interesantākiem, azartiskākiem un drosmīgākiem, nekā mēs patiesībā esam. Laikam jau tie ir dabiskie instinkti – bužināt spalvas un izplest pāva asti, lai iekarotu sava vēlmju objekta sirdi. Taču šāda teātra spēlēšana ir īstas lamatas, ja vēlamies nopietnas attiecības, nevis tikai sugas turpinājumu (atvainojiet par tiešo analoģiju no dzīvnieku pasaules). Lomu spēles uzbur ilūziju, un, ja no tās laicīgi neatbrīvojas, arī sakot jāvārdu šim cilvēkam pie altāra, tu „nopērc” ilūziju. Rezultātā abi ir nelaimīgi, jo no kopdzīves katrs gaidījis pavisam ko citu. Piemēram, tu – izpalīdzīgu partneri, kurš atvieglos tavas ikdienas rūpes, viņš – allaž skaisti sapostu lelli, kura pienes viņam čības. Skaidrs, ka tur nekas nevar sanākt, jo līgums noslēgts negodīgi.
Man jau liekas, ka nekas nevar būt aizraujošāks par tava mīļotā cilvēka iepazīšanu, sākot no pirmās satikšanās dienas. Jo rozā briļļu laiks, protams, ir laba lieta, bet lielos vilcienos lakstošanās periodi līdzinās viens otram kā divas ūdens lāses – ja ļaujam viens otram aizmālēt acis. Viņi visi taču dāvina ziedus, un jūs kopā pastaigājaties gar jūru... Tas, kas attiecības dara unikālas, ir viņš, šis konkrētais vīrietis ar visām viņa labajām un sliktajām īpašībām, uz kurām nevajag pievērt acis! Foršāk ir tās ieraudzīt, iepazīt un iemīlēt. Man šķiet, tad arī nākamajā dienā pēc kāzām būs daudz mazāks risks pamosties laulības gultā kopā ar briesmoni.
