Patīk!

Manuprāt, pretēji. Latviešiem vienkārši ir fobija no spilgtām krāsām, uzskata to par bezgaumību. Tāpēc un tā jūsmo par visiem pasteļtoņiem. Nē, es nesaku, ka šī safari krāsa ir slikta, jauka, jā. Bet nevajag pasniegt to tādā tonī, it kā tikai pasteļtoņi un tie klasiskie toņi - melns, balts, pelēks, brūns, zaļganpelēks ir tie GAUMĪGĀKIE.
Būtiskākais ir nevis krāsa, bet gan tas, cik cilvēks prot labi kombinēt apģērbu toņus. Un kāpēc ar spilgtām krāsām jābūt perfektai sejas ādai un iedegumam? Atkal mums grib ieskalot smadzenēs, ka tikai lūk jābūt tā, un, ja tu atšķiries, tad to uzskata par "bezgaumību". Manurpāt, mūsdienās daudzi neizprot ko nozīmē bezgaumīgs un gaumīgs. Cilvēki to, kas viņiem patīk, un to, ko pienes lūk šādas redaktores uz paplātes kā vienīgo patiesību, uzskata par gaumīgu, bet, kas nepatīk tas uzreiz ir bezgaumīgs.
Varbūt sākumā apskatiet ko nozīmē jēdzieni "gaumīgs" un "bezgaumīgs", nevis mētāties ar šiem jēdzieniem vietā un nevietā.
Piemēram, man ir rudi mati, bāla āda (un es netaisos sekot idiotiskiem stereotipiem, ka redz "skaisti" ir būt kā no cepeškrāsna), vasarasraibumi, āpģērbā bieži izmantoju spilgtās krāsas, kuras vienmēr saskaņoju. Piem. kurpes un soma būs vienā tonī, vai arī kurpes un josta.
Starpcitu, mīlu rozā krāsu un ar savu izskatu laužu radušos greizo stereotipu, ka redz rozā ir blondīnu krāsa. Nē! Ir jāprot atrast tādu rozā toni, kas saskanēs ar koptēlu.
Ar to gribēju pateikt to, ka pietiek bāzt mums batonus ausīs un radīt arvien jaunus GREIZUS stereotipus un uzspiest savus "ideālus".