Atcerēties par otru ķeksīša pēc?

08.02.2011, ance_silina

Nesen ar kādu puisi man izvērtās interesanta diskusija par svētkiem, dāvanām un pašu dāvināšanas procesu. Par cik tuvojas Valentīndiena, daudzu meiteņu prātus nodarbina problēma, ko dāvināt savam vīrietim svētkos. Kamēr veikalu plaukti tiek pārpildīti ar "I love you" stilā apdrukātām krūzītēm, atslēgu piekariņiem sirds formā un mīkstajām mantiņām, kas nākušas taisnā ceļā no Ķīnas fabriku konveijeriem, aktuāls kļūst jautājums: kāpēc nereti par saviem mīļajiem atceramies tikai pienākuma pēc?

Bieži vien tieši 14.februāris, kas nepielūdzami tuvojas, ir galvenais iemesls, kāpēc vispār aizdomājamies, ka vajadzētu otram cilvēkam sagādāt ko īpašu vai pateikt ko mīļu un nozīmīgu. Pat tad, ja to nejūtam un ja tas viss ir tikai uzspēlēts teātris. Kurā brīdī attiecības kļūst par liekuļošanu un svētki par pienākumu? Romantika un Valentīndiena reizēm ir divas dažādas lietas, kurai vienai ar otru nav ne mazākā sakara. Tā notiek reizēs, kad svētki tiek izspēlēti pēc jau iestrādāta scenārija: nopērkam konkrētu skaitu sarkanu rožu, paēdam vakariņas noteiktā restorānā vai kopīgi izdzeram šampanieša pudeli, lai tikai pēcāk varētu atviegloti nopūsties, ka 14.februāra pienākums ir izpildīts. Šie scenāriji ir tik bezpersoniski, ka reizēm pat apsveikuma teksts tiek iegūglēts internetā, jo pašam to domāt nav spēka, laika un vēlēšanās.

Viss āķis ir attieksmē, pie šāda secinājuma nonācu pēc sarunas. To pašu šokolādi varam pa roku galam paķert kādā no lielveikaliem, taču varam arī rūpīgi izvēlēties, iesaiņot to, pasniegt ar īpašu attieksmi, lai saņēmējs jūt, ka dāvana patiesi nāk no sirds. Un šīs emocijas nebūt nav iespējams uzspēlēt!

400x_400

Un kā domā tu? Vai svinēsi Valentīndienu un vai, tavuprāt, 14.februāra atzīmēšana nereti nekļūst par nepatīkamu pienākumu?

 
Komentāri [6]
Kārtot pēc jaunākā / vecākā
 
+0
Julien, tak redaktorei jāraksta raksts, par ko liek galvenā un viss, chill :D man arī kretinē tie stāstiņi, kuri sākas ar tekstu .. nesen man bija diskusija ar kādu puisi.... draudzenes man stāstīja... tas viss ir sooooo fiktīvi, ka vēmiens nāks, es šitādus stāstus varu 10 dienā uzcept bez emocijām :D
14.02.2011 23:53 | saite | Atbildēt
 
 
+0
here we go again :D :D pirms Z-svētkiem miljards "pārdomu" tēmu par to, cik šie svētki ir komerciāli, V-dienā tas pats, un ja nemaldos, tad gan jau ka par Jāņiem arī :-D nu neapnīk rakstīt (neko jaunu un ģeniālu nepasakot) par to, kas jau ir apzelēts no visām iespējamam pusēm ?! :-D nu gribi svini, gribi nesvini. gribi izvēlies dāvanu ķekša pēc, gribi izvēlies pa roku galam.
un galvenais, ka tie, kas šo dienu atzīmē ķeksīša pēc vienmēr ir kaut kādi mistiski citi cilvēki, bet paši gan zīmē, līmē, gatavo sirsniņformas kūciņas utt utt utt.
13.02.2011 19:59 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Man Valentīna diena nesagādāja prieku, līdz šim, jo viss notika pārāk paredzami - ziedi un banālas sirdsformas dāvanas... Tiešām gribējās nolīst kaut kur, kamēr tas viss pāriet. Bet nesen mani apgaismoja kāda kundzīte, pastāstot par "īsto" 14. februāra būtību Anglijā - diena, kad pavasaris ir gandrīz klāt, kad dzīvnieciņi lēnām sāk rosīties, putni uzsāk savus lidojumus uz "mājām" un cilvēkiem pavasaris galvā. Visa jaunā sākums.
Tagad uz šo dienu raugos savādāk. Tā ir diena, kad esmu ar vienu kāju pavasarī, ar sirdi vasarā un ar prieku sajūtot, ka mīlestība valda visapkārt, un mēs ar to pasauli padaram labāku :-) To nevar aizstāt ne ar vienu materiālu dāvanu!
12.02.2011 19:44 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Nesvinu to dienu. Es savu vīrieti mīlu KATRU dienu un sagādāju viņam kādu jaukumu tad, kad uznāk, nevis tad, kad kalendārā rakstīts. Arī viņš uzskata tāpat. Vislabāk ap to laiku notīties no pilsētas, lai neredzētu visu to sarkano un rozā plastmasas vājprātu.
Ak jā, un ko gan puisis darīs ar atslēgu piekariņu sirds formā?
11.02.2011 23:55 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Nekad nav patikušas tās sirsniņpadarīšanas ar uzrakstiem "I love you". Labāk (kā jau arī rakstā minēts) no sirds kaut ko jauku: Vakariņas, laba atmosfēra , [..], arī pašu mājās var uzrīkot labu labo iespaidu (tas pat ir daudz labāk), nav obligāti nepieciešami nenormāli glaunas vakariņas kādā smalkā restorānā. Un 14. nekad īpaši neesmu uzsvērusi. Ok, tad varbūt kaut ko savam mīļotajam uztaisu garšīgu (iespējams sirds formas kūku vai ko tādu), bet visbiežāk tāpēc, ka parasti vīrieši vairāk uztver šos svētkus kā svinamus, līdz ar to negribētu tā, ka es neko nebūtu sagatavojusi. Bet kā pienākums .. es nezinu vai tas īsti ir tā. Pienākums šo dienu neuztvert kā parastu (jo tā var otrs apvainoties, ja nezini kāda ir viņa nostāja), bet man labāk patīk pārsteigt citās dienās, jo tad zini, ka no Tevis neko negaidīs tikai tāpeč, ka ir tāds datums..
10.02.2011 21:00 | saite | Atbildēt
 
 
+0
Pēdējos 2 gadus man tā Valentīndiena liekas... nezinu. lieka. stulba. Jēla. Bet es nezinu, vai tāpēc, ka kļūstu vecāka vai tāpēc ka man nav puiša?
08.02.2011 23:06 | saite | Atbildēt
 
 

Pievienot komentāru

Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji!
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits