Kā es zaudēju nevainību

Tas notika neilgi pirms Ziemassvētkiem, man bija 19 viņam 23. Vienmēr biju iedomājusies, ka tas būs īpaši, ar īsto cilvēku. Notika tā kā galīgi nebiju gaidījusi. Es viņu pazinu pāris stundas.
Stāsts ir tāds. Kādā ziemas vakarā mēs ar draudzeni devāmies iekarot Vecrīgas klubiņus. Tā arī notika parasta iepazīšanās ar puišiem uz ielas, vārds pa vārdam, glāze pēc glāzes. Vakars strauji tuvojās beigām un es jutos pamatīgi iedzērusi. Stāsta daļu kā tiku līdz viņa dzīvoklim neatceros. Atceros momentu, kad viņš mani nolika gulēt un iestājās klusums. Tad nu alkohols mani mudināja uz ļoti trakām lietām. Sākām skūpstīties, glāstīt viens otru un es īsti nezināju, vai tieši šādi es to visu vēlos, bet mirkļa sajūtas bija spēcīgas. Viņš nezināja, ka esmu nevainīga, vai arī vienkārši brīnišķīgi notēloja, ka nezin. Tajā brīdī jutu sāpes, sakodu zobus. No rīta pamodusies jutos dīvaini. Nevarēju samierināties ar notikušo, arī nākamajās dienās. Bet nekādā ziņā nenožēloju, jo puisis man paspēja iepatikties un viņš tiešām bija laipns, maigs un mīļš. Nākamajā rītā viņš mani aizveda mājās. Ar šo puisi vēl joprojām kontaktējos, tuvākajā laikā plānos ir ar viņu satikties, lai jauki pavadītu vakaru slidojot, vai vakariņojot romantiskā gaisotnē.

Lai arī savā kontā esmu ieripinājusi vairāk kā 16 puišus (šogad paliks 22 gadi), tomēr savu nevainību zaudēju 19 gados un vēl joprojām ar, nu jau 16-to pēc skaita, vīrieti esmu kopā.
Līdz tam bijušas attiecības un bija daudz mēģināts, bet tad nebiju pārliecināta, ka to vēlos, tad, kad citas reizes biju gatava mēģināt-sāpēja un nekad līdz galam nesaņēmos ļauties.
Tad nu savā dzīvē satiku Māri, un pēc 1 gada ilgas būšanas kopā, sapratu, ka tomēr gribu mūsu attiecības pārlikt uz nākamo līmeni. Tā nu uzaicināju Māri pie sevis uz Jaunā gada svinībām, pagatavojām vistas cepeti, arī ar dārgām šampanieša pudelēm bijām nodrošinājušies. Sagaidot plkst. 00.00 iedzērām šampanieti, izgājām ārā, lai paskatītos brīnišķīgo salūtu un devāmies atpakaļ. Dzīvoklī man ir kamīns, iekurinājām arī to, gribējās tā skaisti un romantiski. Kad lieta virzījās uz to pusi, ka jutu, ka tulīt notiks tas...es ļoti satrūkos, sarāvos pat krampī-man ļoti sāpēja. Bet es tik ļoti gribēju to, ka pačukstēju Mārim, ka ar labās kvalitātes šampanieti vien nepietiks, tā nu sūtīju uz viesistabas skapi, lai atnes konjaku...tā nu pirmie 50g, bet nekas nelīdzēja, līdz izdzēru visus 350g. Un līdz biju apreibusi, biju arī vairāk atslābinājusies, tā nu viss sanāca..taču romantiskais vakars izvērtās ar to, ka ap plkst 4.00 jaunā gada rītā mazgājām gultu ar Vanish, jo bija izplūdis pietiekams daudzums asiņu. Tā nu, nevainību atdevu gan romantiski, gan zīmīgā dienā, gan arī beidzot sākām darīt kopā pirmo mājas tīrīšanas darbu :D :)

Iespējams, mans stāsts nebūs viens no tiem interesantākajiem vai klasiskākajiem.
Esmu viena no tām , kurai ir paranoja no seksa sekām un tajā laikā man pat īsti bija bail no vīriešu privātajām vietām. Tā bija vasara , kad tika izmēģināts viss ( klasiskais jauniešu vecums ). Viņš bija mana pirmā mīlestība un neizdevušās attiecības jeb bijušais kurš tad bija kopā ar vienu no manām draudzenēm. Neturēju ļaunu prātu , jo viņa man bieži vien sūdzējās par to kāds kretīns viņš ir un kā izturējās pret viņu.
Viss notika nedēļu pēc kārtējās sūdzības no tās meitenes. Es , viņi abi un vēl pāris draugi aizbraucām svinēt svētkus un lauku māju. Tā gadījās,ka viņi sāka strīdēties tad , kad visi jau bija manāmi iereibuši. Nonācām pie tā , ka bijušais ar mani flirtēja pirtī, kamēr viņa sūdzējās citam. Laiks pagāja un ar bijušo izgājām it kā parunāt. Staigājām pa visu ciemu , līdz apstājāmies un es atļāvos pārkāpt 'girl code' un "salaist" ar draudzenes draugu , kas bija bijis mans. Lai vēl vairāk uzlabotu situāciju - tas bija uz akmeņaina ceļa, lija lietus un blakus bija peļķes. Viss bija ideāli, bet tad vajadzēja atgriezties atpakaļ.
Brīnumainā kārtā - draudzene nebija dusmīga uz mani , bet viņu. Viņi izšķīrās un es uz kādu laiku atkal biju dabūjusi to , ko vēlējos - savu mīlestību. Diemžēl attiecības nebija ilgas un veiksmīgas.
Nekad nesaej ar bijušo , kas tevi jau ir krāpis, nokrāpj draudzeni ar tevi un tu zaudē nevainību. Esmu dusmīga uz viņu ? Nē. Loceklis nebija tik liels kā tam, kurš man parādīja patiesu baudu.

Tas notika mēnesi pirms manas 19tās dzimšanas dienas, ar puisi kuru jau pazinu kādu laiku iepriekš vnk bijām tikušies parastos tusiņos. Tānu kādu laiku iepriekš sākām sarakstīties, un tad vnk nolēmām tikties pie viņa vnk tā lai pavadītu jauki vakaru... Un viņš bija ļoti izskatīgs tādēļ ar ļoti gribējās tikties ar viņu.. Par cik man jau tuvojās 19 dzimšanas diena tad jau kādu laiku vnk gribēju lai man beidzot būtu seks kaut arī mazliet baidijos no tā - nezināma...
Pienāca tā diena kad braucu pie viņa, viņš tad nu mani sagaidija.
Viss bija ļoti romantiski skatijāmies filmu, dzērām vīnu pa vidam ar fočējāmies jo jā viņam patīk fočēties, :D ... Cilvēks kurš ir ļoti apmierināts ar savu izskatu, tāds kā cacaa.. :D Istabā vēl bija svecītes sadegtas kas to visu padarija vēl romantiskāku...
Skatijāmies fimu un tad vnk nolēmām sadērēt es tagad vairs neatceros par ko bet zinu kad es zaudēju un man sanāca viņu masēt... Masēju bet protams man tas labi nepadevās tad nu viņš sāka mani masēt nu parādīt kā to darīt vajag, un viņš izmasēja mani vnk fantastiski un tad jau tā pamazām sākām skūpstīties un solīts pa solītim kad jau bijām nonākuši kad viss tulīt sāksies, atceros to mazliet neveiklo brīdi kad paziņoju kad esmu nevainīga viņš bija saprotošss un iejūtīgs...
Pirmajā reizē bija sāpes un protams nekādu baudu tas nesniedza bet tomēr biju priecīga par to kad tas nu ir noticis...
Laigan pēc tās reizes ar viņu vairs netikāmies jo vnk nesanāca laiks tad kad viņš varēja tikties es nevarēju un tad kad es varēju viņš nevarēja...
Varbūt tā reize nebija ar pusi kuru mīlu bet tomēr viss bija jauki...

Mans stāsts atšķirsies no vairuma Jūsu stāstu, mīļās meitenes. Jau skolas gados es skaidri zināju, ka gribu vienu vienīgo un īsto sastapt. Es lūdzu Dievu, lai mēs viens otram esam pirmie un vienīgie. Un es redzēju sapni, kas, laikam ritot, ir piepildījies ik sīkumā. Esmu pie šī sapņa pašām beigām un es esmu satikusi savu īsto cilvēku. Un šo vairāk kā 10 gadu gaidīšanas laikā nav bijusi ne mazākā nožēla, ka intīmās attiecības glabātas laulības dzīvei.

Tas notika pāris dienas pirms manas 16. dzimšanas dienas... Puisim bija 18 gadi. Arī viņam tā bija pirmā reize. Bijām kopā jau vairāk kā pus gadu..Uz to visu gājām pakāpeniski. Nevarētu teikt, ka tikai tajā dienā paliku ''vainīga'' ,jo iepriekš jau bijām mēģinājuši, bet mana saspringuma dēļ to fiziski nevarēja izdarīt. Tajā mirklī kad tas notika...sāpēja tikai tas pats pirmais moments, asinis nebija.. bauda arī nē, bet tikai iekšējās doma -''Ārprāc, tas tiešām notiek!"'. Tās pašas dienas vakarā sekoja otrā reize, no kuras tiešām guvu baudu. Šis puisis bija mana pirmā mīlestība, nenožēloju ne mirkli...Lai arī jau ir pagājuši 4 gadi.. vēlprojām sirsniņa ietrīcas viņu ieraugot, lai neteiktu vairāk.

Pirmā reize... ko gan dažreiz atceros vai nu ar smiekliem vai ar asarām. Ar to puisi iepazinos,kad man bija 19, viņam -25. Iepazināmies vienā no Daugavpils klubiem. Viņš bija kopā ar draugu, ar kuru nu jau mana draudzene ir precējusies. Tai iepazīšanās reizē man bija dalītas sajūtas pret viņu kā pret cilvēku - piedzēries, mazliet neadekvāts (draudzene bija pametusi). Neskatoties uz to- nakts laikā apmainījāmies kontaktiem, izrādījās arī,ka viņš dzīvo Rīgā. Protams, jau arī tai naktī izskanēja piedāvājumi pārgulēt etc etc. Atteicu. Tā nu kādriez sarakstījāmies, gadījās kādā ballītē saskrieties, pabučoties, gulējām arī 1 gultā un bija pierunāšanas mēģinājumi paŗgulēt... un tā nepilnus 2 gadus līdz TĀ DIENA PIENĀCA. Lai arī tam visam pa vidu bija man draugs, ar kuru gan līdz gultai nenonācām tā īsti, kā arī klubos satikti čalīši (kuriem gan līdzi uz mājām negāju, jo bija tomēr bail-ne tikai no tā,ko padomās par mani,ka esmu nevainīga, ka būšu nejēga, bija bail arī tikt vnk brutāli izvarotai etc etc), sirdī jutu un biju sev iegalvojusi,ka viņš nu būs mans pirmais. Bija maija beigas, no rīta saņēmu zvanu, ka viņš gribot mani satikt... Un tajā brīdī man viss bija vienalga un pie sevis domāju- ja ne tagad, tad kad?! Viņš atbrauca man pakaļ un devāmies pie viņa uz māju (kur gan dzīvo vņš un viņa "sieviete"), kur viss arī notika..dienasgaismā..sāpes..asinis, protams, viņš centās nenodarīt pāri un vislaik jautāja, vai viss kārtībā... Atceros,kad viss beidzās, man šķita,ka jūtos savādāk...labāk...Pēc notikušā turpinājām uzturēt kontaktu, dažreiz sanāca saskrieties, bet pārgulējuš gan vairs neesam..Nu jau kādu gadu kontakts ir zudis un šķiet uz neatgriešanos... Varbūt kāda lasa tagad šo un domā-kāda gan tā meitene ir muļķe, bet tās bija konkrētā mirkļa sajūtas un šis cilvēks mani vēljoprojām piesaista un manā sirsniņā viņam ir atvēlēts mazs stūrītis...

man pirmā reize bija skaista, jaukā viesnīcā Austrijas vidienē. Viss sākās ar joku, un puisi ko pazinu tikai .... 8 dienas.
Dažreiz ir tā, ka viss ko saki ar prievārdu "Nekas" notiek. un Labi ka tā. Biju ar priecīgi nosvinējusi savus 20 un aizbraukusi savā Austrijas projektā un tur bija Viņš. ... Sākumā man viņš likās parasts puisis, zilas acis, blondi mati, muskuļots augums, fotogrāfs, režisors 10000000000000 pozitīvās īpašības, bet viens fakts kas sadedzināja visus tiltus. Krievijas pilsonis. Re kā, nekad nesaki nekad. laikam tas, ka tilti bija sadedzināti, visu padarīja labāku, jo joki bija labāki, nebija kaut kādas mulšanas viss bija sasodīti patiesi un neķītri, bet no manas puses mierīgi, jo kā es latviete kaut ko bīdīšu ar Krievu (pati tagad ļoti smejos) un tā viss gāja līdz pēdējam vakaram, ka viņš lūdza, lai esmu ar Viņu. nekas nenotiks, tikai lai esmu viņam blakām, flirts, dejas viss, bet vēl jo projām tik ļoti nenopietni līdz mirklim, ka mana dzēruma pakāpe bija gana augsta, un laiks lai ietu "mājās". viņš nāca līdzi, pavadīja, atslēdza manas istabas durvis, aizvēra no iekšpuses un.. runājāmies, dejojām, uzvilku pidžammu un sūdzējos ka man reibst visa pasaule, bet tā vārdu pa vārdam. skūpstījāmies un ... viņš pieklājīgs puisis būdams atpogāja manu kleitu, lēnām novilka, lai izjūtu katru sekundi un katru pieskārienu, likās, ka es esmu sasniegusi pašu virsotni jau pašā sākumā un man vairāk nevajag. skūpsti un glāsti un ... brīdis kad es no meitenes kļuvu par dāmu. Varu teikt, ka es sasniedzu virsotni, jo biju gan prātā gan fiziski tam nobriedusi.
Nākamajā rītā viņš lūdz lai es kļūstu par viņa sievu. Uzminiet nu, ko es atbildēju.
atbildēju "Nē" ar piebildi ka ja pēc gada tiksimies Parīzē un viņš man uzdos šo pašu jautājumu atbildēšu ar "Jā"
Pēc Tā semināra esam tikušies skaistākajās pasaules pilsētās, un Februārī būs gads apkārt kopš īpašā jautājuma un mums katram no savas pasaules malas ir biļetes un Parīzi.


Bet Par to pirmo reizi, nav jēga mesties pirmajos apskāvienos, jo uzskatu ka puišiem patīk meitenes kuras ir šķīstas. Un ir jāgaida, labs nāk ar gaidīšanu...

Mēs iepazināmies, kad man bija 16, viņam - 21. Viņš - garš, gaišiem, pagariem matiem, seju klāja bārdas rugāji; savā uzvedībā un skatā- tipisks tā caucamais brunču mednieks. Lai arī mūsu iepazīanās bija nejauša apstākļu sakritība, mūsu pēcākās tikšanās - viņa un drauga derības. Tajā vasarā mēs tikāmies daudz. Es biju apburta ar viņa šarmu, viņa 'briedumu', viņa ķermeņa smaržu. Viņa domāšanu, humoru un skatienu. Iemīlējos no pirmā skatiena. Pirmā tikšanās beidzās viņa mājoklī. Nepārprotiet, seksa nebija. Npiekritu. Vien brīnišķīgi glāsti. Ar to man pietika. Zināju, ja tuvība būs, viņš būs saņēmis kāroto.

Nereti mēdzām tikties uz tēju... Mazā kafejnīcā, kur mēdzu ieslīdēt viņa apskāvienā dīvāniņā un baudīt galvu reibinošus skūpstus. Tie bija labākie skūpsti, ko līdz šim brīdim esmu baudījusi. Šad tad - viņš bija ar auto. Šīs tikšanās reizes mēdza ietvert apstāšanos nomaļākā vietā, un tās neiztika bez kaislīgiem skūpstiem pār ķermeni, glāstiem. Vienā šādā auto reizē, kad viņa pieskārieni bija uzbudinājuši mani tiktāl, kad biju gatava atdoties turpat. Tomēr, šķiet, mans ķermenis uz mirkli sasprindzinājās, kam sekoja jautājums: "Vai Tu esi nevainīga?" Mani vaigi tumsā pietvīka, piespiedos Jānim tik cieši klāt, cik varēju, un klusi ausī iečukstēju "Jā". Viņš mani cieši jo cieši apskāva un veltīja maiguma pilnus glāstus, kas man lika justies mazai, bet tajā pašā laikā aizsargātai, esot iemīļotā apskāvienā. Šo sajūtu pārtrauca jautājums - "Vai braucam labāk pie manis?", uz ko atbildēju "Nē." Šis jautājums atmodināja mani no sapņa, kam biju uz mirkli vājuma brīdī ļāvusies. Nebiju viņa iemīļotā meitene. Biju trofeja, kuru vēlējās izcīnīt. Noprotams, viegli nedevās.

Mūsu tikšanos starpposmos dzirdēju no paziņām, ka Jānis redzēts te ar vienu daiļu būtni, te - ar citu. Te- publiskājā telpā, te - privātajā. Te - kāda paziņa stāstīja par neticami pievilcīgu vīrieti, ko iepazinušas ar māsu vecmeitu ballītē, ar ko māsai bijis sakars. Tas bija Jānis...Man sāpēja, gaužām. Tomēr par maz, lai kad viņš aicinātu tikties, atteiktu un pēcāk uzsistu sev par plecu par varonību.

Mūsu rotaļām gads jau bija apkārt. Kādā brīnišķā rudens dienā Jānis zvanīja un aicināja uz ballīti. Tā nenotika viņa mājvietā; piekritu. Nevienu tur nepazinu, un patiesībā tas mani neinteresēja. Mana ballīte sastāvēja no Jāņa apskāvieniem un glāstiem. Es nekad tā nebiju gribējusi viņu, kā toreiz. Tajā vakarā viņš aicināja palikt mani pie viņa. Paliku. Galvu reibinoši skūpsti un glāsti, bet tomēr- ne tik reibinoši, lai piekristu tuvībai. Nāca rīts. Zvanīju, lai man atbrauc pakaļ kāds tuvs cilvēks. Bija jādodas mājup, vecāki no ceļojuma pārradās. Laikā starp manu zvanu un šoferīša atbraukšanu, kas bija mazāks kā 10 minūtes, tas notika. Nezinu, kā, nezinu- kāpēc. Faktiski, es nezinu, vai es tam piekritu. Es biju solījusies sev to nekad (NEKAD!) nepieļaut. Es viņu mīlēju un zināju, ka viņš būs man tuvumā, līdz kamēr viņš mani medīs jeb - es ļaušos medīties un nepadošos. Iezvanījās telefons un man bija jāiet. Neizpratnē. Ar rūgtumu sirdī. Skumjām. Šoferītis, mans tuvākais cilvēks, mana uzticības persona, šķiet, saprata visu bez vārdiem. Aizgājām uz svētdienas branču un tiku aizvesta mājup vecākus gaidīt. Ja ne tieši, tad pārnestā nozīmē - biju izvarota.

Tobrīd un vēl kādu laiku pēcāk - es biju sabrukusi. Mana sirds - salauzta. Mans pareģojums - pareizs. Viņš - mans sirds mīļotais vairs nezvanīja. Kādu laiku...Viņš uzradās. Periodiski. Bet nekad vairs nepieļāvu atļaut sev baudīt viņa glāstus. Es nicināju sevi par nespēju pretoties, par to, ka tas notika.

Tagad - 10 gadus pēc notikuma - rūgtums ir pazudis. Objektīvi raugoties, man bija tikusi fantastiska iespēja piedzīvot pirmo tuvību ar vīrieti, ko mīlēju, kam dāvāju savas pirmās, tīrās, bezgala aklās mīlestības jūtas. Par spīti neciešamajām sāpēm un salauztai sirdij. Šī mīlestība nu ir apslāpēta. Mēs tikušies neesam jau sen, bet ieraugot viņa foto, pār ķermeni skudriņas joprojām skrien.