sāk izbalēt mīlestība

1167

Reģ: 18.08.2011

Esam kopā nu jau 3 gadus, mums ir jauks 8 mēneši vecs dēliņš, bet.... Šķiet ka mīlestības vairs nav. Vīrs mani mīl, nu vismaz tā saka, un es arī to jūtu, bet es nezinu vai mīlu viņu. Vai var tā vienkārši pazust mīlestība? Ir daudzas reizes runāts par šķiršanos, ir daudzas reizes mēģināts šķitries, bet parasti tad kad dusmu lēkmē izdzenu vīru no mājas, nākošajā dienā viņš atnāk atpakaļ ar atvainošanos. Laikam jau es arī negribu šķirties, bet kāpēc??? Ja es vairs nemīlu vīru, tā man šķiet, kāpēc es negribu šķirties un viņu pazaudēt??!

Var pacensties paiet pretī, izrādīt kaut nedzudz pieķeršanos, bet nesanāk!!! Es pat vairs negribu mīlēties ar viņu. Bet kāpēc negribu lai viņš aiziet?

22.08.2011 11:51 |

pipariņš

488

Reģ: 18.10.2009

varbūt tāpēc, ka esat ģimene un tu negribi, lai jūsu bērns izaug bez tēva klātbūtnes ikdienā?

22.08.2011 12:15 |

puansetija

Reģ: 04.07.2011

Ar gadiem mīlestība kļūst citādāka, tā mainās, bet ir jāmāk tā kopt un uzturēt, lai nezustu mīlestība, lai nezūd tās foršās emocijas, sajūtas kas bija sākumā. Iedomājies vien par to, ka jums ir bērniņš kopā, jūs jau esat ģimene :-)

22.08.2011 12:17 |

sunce

2279

Reģ: 29.01.2009

varbūt tāpēc, ka nevis Tu viņu vairs nemīli, bet gan pie vainas ir pēcdzemdību depresija!?

22.08.2011 12:19 |

Cuba Libre

213

Reģ: 03.08.2011

Man šķiet, ka var gan pazust mīlestība un tās vietā var būt gan pieķeršanās, mīlestība kā brālim ar māsu vai pieradums.
Iespējams, ja Tu tagad satiktu kādu vīrieti, kas sirdij liktu sisties straujāk, būtu gatava šķirties...

Nesen redzēju filmu, kas tagad kino iet "Blue Valentine" un tur bija frāze, ko sieviete teica šķiršanās laikā, kas, manuprāt, daudz ko izteica: "...we're just not good together anymore..."

Mīli vai nemīli ir viens, bet padomā, vai Tev ar viņu ir tik labi, lai paliktu kopā bērna dēļ.

22.08.2011 12:21 |

pienene8

304

Reģ: 01.05.2009

Tā nav, ka nemīli viņu. Viss mainās kad piedzimst bērniņš, sieviete mainās, bet vīrietis ne, tapēc tagad sēžot mājās ar mazo Tev šķiet, ka Tu viņu nemīli, ka labāk būs vienai ar mazo, bet tici man tā nav. Kaut vai padomā vai nebūtu greizsirdīga, ja viņam būtu cita.
Saņem sevi rokās un atgriez mīlestību sevī. Neviens cits Tavā vietā to nedarīs.

22.08.2011 12:27 |

simple

Reģ: 07.11.2010

Pamēģini nogaidīt...To saku tāpēc,jo rakstīji,ka kopā esat 3 gadus.. ĻOTI daudziem pāriem tieši 3 gadi ir kritiskais periods.

22.08.2011 12:28 |

Nikolette

1867

Reģ: 14.07.2011

Esmu sapratusi, ka mīlestība mainās. Viņa nepazūd, bet tikai kļūst savādāka.
Man arī kādu brīdi bija uznākusi krīze, un likās, ka cilvēks, kurš man ir blakus, kļuvis par tuvu draugu, nevis mīļoto vīrieti. Tad liktenis man piespēlēja virkni situāciju, kurās es sapratu, ka mīlu viņu ļoti, vienkārši savādāk, nekā tas bija, piemēram, pirmajā attiecību gadā.

22.08.2011 12:48 |

Spanic

1167

Reģ: 18.08.2011

laikam jums meitenes ir taisnība, ka mīlestība ir, bet mainījusies. Jo tieši tagad pret viņu jūtu tā saucamo māsu un brāļu mīlestību. Zinu ka šķirties negribu, jo iedomājoties viņu ar citu sievieti, pilnīgi asins dzīslās sāk vārīties!!!
Varbūt daļēji pie vainas ir pēcdzemdību depresija. Arī tas ka vīrs nesaprot ka sēdēšana mājās ar bērnu prasa daudz spēka un fizisko izturību, un ka vakarā nav spēka pildīt savus sievas pienākumus.
Vrbūt abiem ir jāaiziet pie ģimenes psihoterapeita? Varbūt tas līdzēs kā sākums savu attiecību izkopšanā?

22.08.2011 13:02 |

Nikolette

1867

Reģ: 14.07.2011

Ģimenes psihoterapeits tikai rosina uz izrunāšanos. Ja jums ir problēmas ar runāšanu, tad var iet. Nekādus attiecību padomus gan viņš nedos.

22.08.2011 13:04 |

Spanic

1167

Reģ: 18.08.2011

tas arī būtu labi, jo visas mūsu sarunas sākas un beidzas ar strīdu! Šķiet ka mēs pat izrunāties normāli nemākam.

22.08.2011 13:07 |

sunce

2279

Reģ: 29.01.2009

Spanic - patin filmu atpakaļ un atceries tās pēdējās sarunas - kurš ir tas, kurš iesāk strīdu? Par ko tie ir?
(P.S. Un nevis daļēji pie vainas ir pēcdzemdību depresija, bet tikai un vienīgi pie vainas ir pēcdzemdību depresija! Kamēr netiksi ar to galā, tikmēr problēma pastāvēs un, ja godīgi, man patiešām kļūst žēl Tava vīra!)

22.08.2011 13:31 |

LEP

759

Reģ: 29.01.2009

pieradums
pieķeršanās
un kā nekā kopīgs bērns....
tas nav viegli...milestiba ir jakopj, jālolo...jāaudzina, jāizjūt..

ar savu esmu arī kopā tris gadus, tikai mums nav bērnu...
ir bijis lidzigi ka tev, ka ir bijusi doma entas reizes skirties,bet tad atkal-viņu satiekot, man nekad negribas vinu laist valaa un prom...
it ipasi,ja juutu no vina taadu milumu, rupes utt:)

idzīvo mirkli, liktenis pats visu pa plauktiņiem saliks.....

22.08.2011 13:59 |

pienene8

304

Reģ: 01.05.2009

Vīrieši nekad nesapratīs, kā tas ir sēdēt ar mazo mājās, un tas ir normāli, viņi ir no citas plantētas, ja gribi lai viss ir labi un skaisti atgūsti to kas ir pazudis Jūsu starpā, jo sieviete visu var, tātad uz priekšu!!

22.08.2011 16:02 |