ehh, nedaudz skumīgi, tāpēc gribēju pastāstīt jums, varbūt ne tā uztveru to visu.
Vakar bija vārda diena, darbā mani super sasveica, viss galds vienās puķēs, puiši pa divām reizēm bučoja, visi zvanīja un sveica, pat tie kam neesmu draugos, tātad tiešām iedomājas par mani, nevis draugos.lv ierauga.
Bet... cilvēks, kuram tiešām vajadzētu mani sasveikt un sabučot, t.i. mans puisis... No rīta, kad krāsojos pienāca, iedeva buču uz pleca, apsveica mutiski un pateica, ka pārējais būs vēlāk.
Nu neko, pēc tam pa dienu man uz epastu atrakstīja, ka moška svētku vakariņas jāuztaisa un tā. Bet, kad braucām mājās sāka runāt par kotletēm, ko beigās taisīju es. Nosēdējām mājās, uzdāvināja man vienu kātu un viss. Skatījāmies tv, biju uzcepusi siera kūku, ko viņš ēda, kamēr biju dušā, un pēc tam skatījās kanālus vācu valodā, ko nesapratu un atteicās pārslēgt, tā nu gāju uz otru istabu skatīties tv, kur arī aizmigu.
Šorīt centos sevi mierināt, ka tā tikai vārda diena, bet... ja tā padomā, tad manā dzimšanas dienā bija tāpat... ziemassvētkos, kad uzdāvināju viņam braucienu, gan mums abiem uz siguldu spa un kalnu, par to viņš aizmirsa, jo mašīnai tehnisko citu dienu viņš neies, lai zvanu uz to viesnīcu un pārceļu datumu. Uzdāvināju labu šalli, kura tika nomesta skapī, vienu dāvanu pat neatvēra. Tagad meklēju viņam naudas maku dzimšanas dienai, bet nezinu, varbūt tas arī netiks lietots. Kaut kā skumīgi palika... nav tā īpašā sajūta.
Kā jums liekas meitenes, vai nevietā pārdzīvoju? Vai vienkārši ir tādi vīrieši, kuri tā rīkojas? Jo tā ikdienā it kā ir uzmanīgs un mīļš, bet kā svētki, vai manas dāvanas viņam, tā viss tiek piemirsts.
1013
