Izbeigt aizliegto mīlu.

:-/

nafig runāt? vnk ignorē un viss

Nemāni sevi, viņam šis sakars nav svarīgāks nekā Tev. Pretējā gadījumā viņš jau sen nebūtu aizņemts, bet Tavs.
Rūgtums nepaliks, kādu brīdi būs grūti, bet ne jau viņam.
Un šīs sarunas dēļ aizmukšana nav vajadzīga. Pilnīgi pietiks, ja pateiksi to pie kafijas tases. Ja vien tiešām vēlies izbeigt, nevis likt izvēlēties un taisīt drāmu.

Priekš kam kautkur braukt divatā? Nemāni sevi. Šīs runāšana divatā, neko neizmainīs, bet izvertīsies par ko citu.
Aizej uz vietējo kafejnīcu, pie kafijas tases pasaki, ka viss.

Esi izvēlējusies skarbu veidu - divatā, ar līdzpaņemtām vakariņām. Hmm. Izklausās jau skaisti un jauki, bet tas situāciju tikai padarīs grūtāku. Man šķiet, tikai filmās tas izskatās tā sirdi plosoši skaisti un viegli. Nu, kā tas būs - Jūs jauki pavakariņosiet, būs forša sajūta, varbūt pat vēl samīlēsieties un tad, pēc šī jaukā vakara Tu vienkārši šausi to laukā? Vai arī jau sākumā pateiksi, lai, asaras rīdami, varat mieloties? :-O Ja esi stipra, tad jau, protams, jauks veids, kā izšķirties. Ja tomēr neesi, iesaku padomāt. ;)

Man liekas, ka ar to braukšanu divatā, tu gribi panākt tieši pretējo efektu. Tu teiksi, ka es tevi pametu, jo... Viņš teiks, ka nepamet, es izšķirošos, bla bla, un viss sāksies no jauna tikai šoreiz ar tavu cerību, ka beidzot vīrietis būs tavs, bet tā nebūs.

jā, ko gan citu varētu sagaidīt, kā vien nosodījumu.
Neviens nezin situāciju, un jau saka, ka tikai man tas ir svarīgi, nevis viņam, ka es esmu samīlējusies, nevis viņs utt.
Bet tā nav, viņš ir tas, kas aicina satikties, kas interesējas utt., vienkārši vēlos to izbeigt, kamēr tas viss nav aizgājis tik tālu, kad to izbeigt būs praktiski neiespējami.
Vēlos to izbeigt, nevis tapēc, lai viņš lūgtos un barotu mani ar solījumiem, ka būsim kopā un es nebūšu otrā, bet tieši pretēji, lai viņš neizdarītu kļūdu un neaizietu no sievas dēļ manis, jo es neesmu pārliecināta, vai to vēlos.

Kas ieteica ignorēšanu - es nemāku tā, jo nemēdzu tik zemiski izturēties pret cilvēkiem, labāk skaļi pateikt sāpīgu patieību, nevis izlikties, ka nekā nav.
Ignorēšana manā uztverē ir gļēvuma pazīme, un visu laiku iekšā būtu sajūta, ka lieta nav pabeigta.

bet vai nav taa, ka sirds dziljumaa veelies ar so soli panaakt to, lai vins skjiras no sievas? vari te neatbildeet, bet pati klusiibaa padomaat par to..kas notiks ar tevi, ja vins pateiks -labi tad skjirmaies..vai nebuus vilsanaas?

Man nešķiet, ka kāda no meitenēm nosodīja Tavu rīcību. Vienkārši ieteica izvēlēties pragmatiskāku, maksimāli neemocionālu veidu, kā tikt ar to galā. Pievienojos, ka tā vajadzētu būt vienkāršāk un labāk šajā gadījumā...

Vai Tu pati pamanīji, cik bieži raksti es, man...Raksti, jo Tev tas ir svarīgāk. Neviens nenosoda, tikai atbild uz jautājumiem, ko uzdod.
Un loģiski, ka aicina tikties 8-) Kad viņam ir laiks un gribēšana.
Cieni sevi,mīļā.

Es nenosodu, bet es nudien nesaprotu, kādēļ tad visa tā ņemšanās, jo ja jau tā, pateiksi tu to vienā minūtē vai izvilksi garajās vakariņās būs sāpīgi. Turklāt, tajā garajā daļā viņam tomēr būs cerība vērst visu par labu, bet ja tu saki, kategorisku nē, tad priekš kam dot to puscerību?

nē, tiešām nav vēlēšanās, lai viņš aizietu no savas iepriekšējās dzīves un būtu kopā tikai ar mani, jo neesmu pārliecināta par sevi, vai viņš ir tas, ar kuru vēlos pavadīt atlikušo mūža daļu.
Protams, pašapziņai varbūt ir vēlme,lai viņš palūdzas, ka nē, neizbeigsim, bet šoreiz esmu nolēmusi -ka viss, tā būs beigas. Tas ir labākais, kas var būt un jā, laikam nemāku būt otrā, nu tā teikt - rezerves ritenis.

Tu tiešām spēsi pēc romantiskām vakariņām lauku viesu mājā pateikt čau un tūlīt doties prom? Plāns nav reāls, pati saproti, ar ko vakars beigsies.
Malacis, ka cieni sevi, bet šī varbūt arī ir tā reize, kad var izlīdzēties ar sms.

Pffff, es runāju no savas pieredzes, jo biju līdzīgā situācijā, es zināju, ka ne es gribu būt ar to vīrieti, taču katru šādu reizi es novilku, katru reizi, kad grasījos pateikt nepateicu,kad pateicu ļāvos pierunāties, nu un novilku tik tālu, ka tiešām bija smaga šķiršanās.

Ar sms - tas ir pretīgākais veids, kā paziņot kaut ko tādu, to var atļauties darīt 18 gados :D

Zinu, ka būs smagi, bet vēl nav tik ilgs laiks, tapēc, labāk gribu to tā skaisti, lai nepaliek rūgtums sirdī ne man, ne viņam, un esam pietiekami pieauguši cilvēki, lai to atrisinātu cilvēcīgi.

Nepārmetu neko Jums, bet laikam esam dažādās domās par to,kā to izbeigt, katram savs.

Paldies par atbildēm.

Pievienošos,ka bez kaut kādām divvientulības romatiskajām vakariņām varētu iztikt.
Ok,ar sms arī nevajadzētu.Drīzāk vienkārši satikties parastā kafejnīcā pie tējas vai kafijas un izrunāties.Bez liekām detaļām.Man šķiet,ka tas būtu cilvēcīgi.

Katram savs.
Par kaut ko tādu - piekrītu.
Bet šis nav kaut kas tāds, lai taisītu asarainu šķiršanos. Jo iespējams, ka viņš atviegloti uzelpos (piedod) vai arī būs samulsis tāpēc, ka tagad par izklaidi būs jāmaksā.
Piedod, nekas personisks, vnk cieni sevi, lai Tev sāpētu mazāk.

Izlasot šo diskusiju,uzreiz sapratu,ka šeit aizmaukšana no pilsētas drūzmas, divatā un ar līdzpaņemtām vakariņām - IR lieks!Tas visu tikai sarežģīs, padarīs grūtāku un skaidrs,ka tur nekas nebeigsies,bet būs turpinājums....ir labāki veidi kā to visu izrunāt,ko jau citas meitenes minēja!

Es arī uzskatu, ka tās vakariņas ir liekas. Vienkārši satiecieties kādā kafejnīcā, kārtīgi izrunājieties un viss. Nevajag visu sarežģīt :-)

Pffff, es tik ļoti Tevī atpazīstu sevi un savu situāciju...Veiksmi, jo es novilku līdz nenormāli plosošām beigām, domājot tieši tāpat kā Tu.