Kur paliek laiks?

:-P

Man arii vajaa ta pati sajuta:) - skiet, ka laiks jonjo..

sen jau esmu to ieveerojusi, ka laiks skrien ljoti aatri...nez ar ko tas saistiits, bet agraak taa nebija, man shkjiet.

Jaaaaaaaaa, šī doma mani nomāc katru dienu. Tik šausmīgi.. pēdējie 3 gadi vispār šausmas. Lido tā kā nezin kas. Liekas, ka jāsāk jau domāt par bērniem jo drīz pulkstens sāks tikšķēt :D
Varbūt tāpēc, ka nepiepildam savu dzīvi ar pietiekami daudz notikumiem? Bet esmu runājusi arī ar cilvēkiem, kas katru weekendu dara kaut ko citu, ārzemes, izbraucieni utt., viņiem arī laiks skrien, tā kā tas nav iemesls.
Vispār nav vairs prieka ne par piekdienām, ne par brīvdienām darbā, jo zinu, ka tās tāpat palidos vēja spārniem.
Kad man bija 18, ome teica'' izbaudi, meitiņ pēdējos foršos gadus, jo pēc 20 tie tā sāks lidot, ka nepamanīsi, kad skaistie laiki jau beigušies''. Tad es pasmējos, bet tagad saprotu, ka tiešām, pēc 20 laiks sāk iet manāmi ātrāk.

Jā, piekrītu, arī man pēdējā laikā laiks pārāk ātri skrien.
Darba dēļ tas skrien vēl vairāk. Ceļos 5 no rīta, mājās esmu ap 7,8 vakarā. Līdz ar to brīvā laika ir maz. :-/

tā ir.. dienas pēc dienas skrien... un aizskrien.. tāpat aizskrien mēneši.. un tiem līdzi gadi..

bērnībā tā laiks neskrēja... (t)

Pats nejēdzīgākais, manuprāt, ir tas, ka vienmēr ir tā sajūta - "Nav laika". Es it kā neko nedaru, kaut ko padaru pa māju, palasu grāmatu, un diena galā.

SuperrSmile - es varētu teikt, ka esmu viens no tiem cilvēkiem, kas katru nedēļas nogali kaut ko dara.. ir bijušas nedēļas, kad katru dienu ir kaut kas.. (te filmu vakars ar draugiem, kādam ballīte.. kāds miniceļojums uz citu pilsētu..) gada laikā ir vismaz 2-3 ārzemju ceļojumi (nemaz neskaitot LV un kaimiņvalstu apceļošanu).. un tiešām mans laiks ir notikumiem piepildīts .. bet man liekas, ka tieši tāpēc tas laiks jo ātrāk skrien..

Pilnībā piekrītu! Man ir sajūta, ka nesen vēl svinēju Jauno Gadu, taču ir jau augusta vidus. Neteikšu, ka ceļos ļoti vēlu, kaut gan arī esmu pūce. Dažreiz šķiet, ka nepietiek laika, lai izdarītu iecerēto.

Murr..murrr..
Jā, šķiet, ka tas laika skrējiens nav apturams, jo tas skrien gan darot katru dienu interesantas lietas, gan nedarot :D Piemēram, skarbā patiesība- man šoden naktsmaiņa, tāpēc apzināti gulēju līdz 13:00, pamodos, izmazgāju zobus, uztaisīju pāris maizītes , piesēdos pie kompja un tulīt jau pus 4 :) bišķiņ vēl pačatošu un jāsāk domāt par darbu. Urrrrā- diena bezjēdzīgi nodzīvota...

Kur paliek laiks?

Labs jautājums :-D

Piekrītu, skrien vēja spārniem, pat nespēj atjēgties, ka nedēļa jau cauri.

Vienīgi 6dienās sēžot augstskolas solā man laiks neskrien :-/

.. apturēt šo skrējienu.. it kau jau nevajadzētu. bet piebremzēt gan.. (t)

Man jūlijā bija kāds sapnis, kas mani riktīgi sapurināja. Es redzēju sevi, 63 gadu vecumā, es nezinu, kas it kā bija noticis pa to starpu, bet zinu to, ka man bija sajūta - es neko neesmu paveikusi, jo man pietrūka laika. Šādu sajūtu nekad dzīvē vairs nevēlos piedzīvot, ne sapnī, ne īstenībā.


Par šo tēmu lasīju - ir divas teorijas. Viena no tām ir tā, ka laiks patiešām ir sācis ritēt ātrāk, Visuma ietvaros, bet otra - manuprāt, ticamāka, ir tas, ka relatīvais laiks ir kļuvis ātrāks. Pārāk daudz notikumu, tehnoloģiju attīstības, ziņu, atklājumu, utml., tāpēc laika uztvere mainījusies. Ej nu sazini, kā ir. Kādreiz stunda bija Stunda, bet tagad tā šķiet kā nenozīmīgs laika sprīdis. Skumji.

Pirmais pusgads ļooti ātri paskrēja, jo šis ir īsais gads. Vasaras sākums arī paskrēja nemanot. Es pat līdz galam neatceros, ko darīju. :-| :-D
Nupat paskatījos kalendārā un asaras acīs - skola pēc 2 nedēļām sāksies. Negribu! :%27-(

soulette, man arī tas pats saistībā ar skolu :'-( un piekrītu autorei, ka skrien gan, tikko taču vēl jūlijs bija, vismaz pēc sajūtām tā tiešām liekās. it īpaši augusts skrien, nezinu, kur tik steidzīgi, bet skrien ar visiem laikapstākļiem, kuri arī ir pārāk rudenīgi priekš augusta :-/ un īsti nepaspēju to karstumu paķert tapēc ceru, ka vismaz pēdējo augusta nedeļu pa riktīgam mūs nosvilinās :-D riiktīgi patīk +30 grādi, daaaaudz labāk nekā -30 :-D :-D

Man vispār sajūta, ka tagad ir jūnijs. Tad arī vienīgo reizi dabūju tā kartīgi nosauļoties. Tāpēc es no sirds ceru, ka nākamā nedēļa būs svelmaina, saulaina, bez mākoņiem, lai varētu nosauļoties tā, ka visu gadu solārijs nebūs nepieciešams. (l)

un par laika apstākļiem.. vispār kaut kāds ārprāts.. jau tāds rudens.. rīti tik dzestri un tā smarža.. āboli.. mitrs gaiss un dzestrums.. tāda rudens noskaņa.. un tas viss augusta sākuma??? Citus gadus es vēl visu augustu pukojos, ka drausmīgs karstums... es jau gaidu atvasaru :-/ ...

Oi, to, ka laiks skrien, jau sen esmu pamanījusi, bet tgd cenšos to ignorēt, jo tā vieglāk. :-D Un baudīt visu, ko dzīve sniedz. (l)

jā, man arī laiks vēja spārniem. Apmēram tādā pat ātrumā, kā nauda ceļo no manis prom :-D
man vispār no 2010 rudens līdz šodienai laiks ir paskrējis super lielā ātrumā. Laikam tāpēc, ka viss jaunais nāca dzīvē un tā. Tāda sajūta, ka būtu kāds 2.augusts, bet ir jau par 20 dienām vairāk. Vasara vispār nemanot paskrēja. Pārāk ātri. :-( Kautgan nevienu brīdi nebija tā, ka vislaik gaidu kādu notikumu, lai tikai ātrāk. Kamēr baudu dzīvi, laiks mani uzmet (t)

Tieši šodien par to domāju. Liekas, ka vakar vēl svinēju Jauno gadu, bet nu jau vasaras beigas un tad būs atkal nākamais Jaunais gads. Dienas arī paskrien tik ātri un liekas, ka tik maz var paspēt. Vienā grāmatā lasīju par kaut kādiem laika spoguļiem, kas atrodas kaut kur Tibetā un tie pamazām saspiežot laiku, tāpēc arī liekas, ka tik maz var paspēt :-D