Man sirds tik ļoti sāp ko tādu uzzinot, iedomājoties par savu kaķi...
Bērnībā pagalmā bija mums divas meitenes (vecākas par mani), par kurām klīda runas, ka kaķus spīdzina un sakropļo. Ap to laiku arī mans bērnības kaķis cieta, bet neviens jau ari rokas nepieķēra, atnāca mājās sabeigts kaķis - iemidzinājām... Es teicu, ka viņas to izdarīja, bet kam tad tas interesēja!
Man bija bail savu tagadējo kaķi laist ārā, ka atakal kādi slimie neuzdarbojas. Un ir jau vēl visādi ikdienišķie kaķu nīdēji, kas sit ar mietu, ka ienāk mājas pagalmā kāds svešs kaķis. Bija nesen vienā ziemā gadījums, kad mans kaķis bija iegājis kaimiņu mājas pagalmā, trenkāja turienes kaķi, un tur arī bērns ar mietu un lamām dzinās manam kaķim pakaļ. Mēs to meiteni nobārām. Bet cik ir gadījumi, ko mēs neredzam?
Ui, gari, bet tas no manas puses par kaķiem.