Esmu kopā ar mīļoto jau vairāk kā 2 gadus :-) Attiecības ir pietiekoši nopietnas, pazīstam viens otra ģimeni, joprojām pavadam kopā daudz laika, veltam viens otram uzmanību, vienmēr kad kaut kur ejam, viņš saņem manu roku utt :-) Viss tā kā kārtībā.
Vēlējos izkratīt sirsniņu, ļoti nomoka pēdējā laika sajūtas.. :'-(
Reizēm mēdzu internetā paflirtēt ar puišiem, un zinu ka arī viņs šad tad ieskatas meiteņu profilos, tapat kā es uzrakstot kādu vēstuli. Pēdējā laikā ir sākusi grauzt greizsirdība un iestājies nemiers - ļoti biedē tas, ka viss varētu izjukt.. Itkā viss ir kārtībā, ir daudz mīļuma, bet iekšā sēž nepatīkama sajūta.. Visu uztveru ar aizdomām, jūtu ka sāku kļūt slimīga - vēroju viņu, cenšoties atrast kaut ko, kas nav tā kā agrāk. (bet to neizrādu) Ik pa laikam cenšos ar viņu parunāt, bet puisis saka ka viss ir kārtībā un esmu viņam vislabakā.. Es vienkārši viņu tik ļoti baidos pazaudēt.. :'-( Pat sapņos gandrīz katru nakti redzu kā viņš pazūd, vai ir ar citu utt
Galvenais, kas rada nemieru ir tas, ka pati jūtu dzirkstelītes pazušanu. Gribas to sajūtu, kad eju uz randiņu un ir satraukums, gribas to aplidošanu un apjūsmošanu, kas ir attiecību sākumā, gribas to trako seksu piecreiz dienā un vairāk, gribas lai uz mani skatas kā uz kaut ko apbrīnojamu... (l) Saprotu, ka attiecības no lidināšanās mākoņos pēc laika piezemējas, bet gribas sajusties kā sākumā. Kā jūs ilgstošās attiecībās lieciet savam puisim jūsos iemīlēties vēl un vēl? :-) Ko dariet, kad jūs grauž aizdomas un greizsirdība, bailes pazaudēt? :-/ Kā vispār ir jūsu attiecībās ar krīzēm (domāju attiecības ar stāžu vismaz 1 gadu), vai tās ir ilgstoši vai arī šie panīkumi ir periodiski? Varbūt kādai viss ir izjucis tieši dēļ tā, ka nav lidinašanās sajūtas? Zinu, ka katras attiecības ir savadākas, gribas tikai zināt kā citos pāros iet ar šiem pagrimumiem..