Mopši & britu īsspalvainie

:-)

Man ir britu zilais īsspalvainais runcis. Mans noteikti nav 'mīļa dvēselīte', dzīvo pats par sevi, reizēm pieglaužas, pamurrā,bet pēc 2min jau met ar ķepu.Klēpī gulēt nāk tikai retu reizi ziemā,rokās nevar paņemt,bieži šņāc. Tagad uz vecumu(nu jau 11 gadi) palicis jutīgs pret barību, daudz vēma vienu laiku, krita spalva ārā.

Dzīvoju dzīvoklī un kaķim pilnīgi pietiek, cilvēki arī nav klāt visu dienu, bet britu zilajiem īsspalvainajiem cilvēks ir mazsvarīgs. Nesen skatījos dzīvnieku raidījumu, un Lembergam ir tieši tāds pats britu runcis kā man,pūcīgs un vienpatis.

Kaķi un suni dzīvoklī salīdzināt nevar- protams, labāk izvēlēties kaķi. Tas prasa mazāk uzmanības un nekas nenotiks arī gadījumā, ja kādu nakti nebūsi mājās. Suns tomēr ir lielāka atbildība!

Man pašai ir franču buldogs- būtībā jau tas pats mopsis vien ir, tikai ar austiņām gaisā :) Bezgala aktīva, draiska meitene, mani un draugu mīl vairāk par visu pasaulē, lieliski sadzīvo arī ar mūsu kaķi un citiem suņiem. Brīnišķīgs radījums!
Manam tēvam ir britu īsspalvainais- man jau šķiet parasts kaķis, tāds pats kā visi pārējie :D Vienīgi ļoti jāuzmanās ar barošanu, jo viņi ir ar noslieci uz aptaukošanos.

Bet vai tad ar kaķiem nav tā, ka viņi ir tādi, kādus viņus izaudzina jau no mazotnes?! Ja daudz mīļuma, tad viņi arī izaug ļoti mīļi?! (l)

Man šķiet, ka tā nav. Mūsu kaķis jau kopš mazotnes ir mežonis- paņēmām viņu no patversmes, kur viņš tika turēts atsevišķi no visiem citiem kaķēniem, jo citādi pārējie cieta no viņa nagiem. 8-)

Mans kaķis vienmēr ticis mīļots,utt.,bet pats negrib dzīvoties pa rokām,klēpi jau no sākta gala,viņiem tāds raksturiņš. Daudziem man pazīstamiem cilvēkiem arī ir šī suga un visi vienādi,negrib,lai ap viņiem ucinās,staigā paši kur grib,ja grib,tad pieglaužas un pamurrā,bet tā vienkārši staigā un uzrauga visu,tādi mazie mājas bosi. Ir pāris izņēmumi-dažas kaķenes ir draudzīgākas, bet visi saimnieki rūpējas un mīl savus dzīvniekus.

man ir BRITU runcīti :) viņam jau 9 mēneši. īsts mīlulītis un luteklītis. pilnīgi brīnos par savējo. arī biju salasījusies visu ko, bet nu mans...
ir jau ir viņam raksturiņš un nejaukie brīži, bet nu mīļš arī. vienmēr sagaida mājās pie durvīm un murrājas, pieglaužas.
kad ir miegains, vispār tāds mīļš... (l) saprot un klausa, kad kaut ko nedrīkst.
kad viņš ir nedaudz sakaitināts, tad kož ar zobiem kājās kā tāds suns. tas laikam tāpēc, ka griežu viņam nadziņus (atļauj un nepretojas). kaut kā jau jāaizstāvas.
ā, un viņš nekur citur neasina nagus kā uz asināmo. tas man patīk. retu reizi uz paklāja, bet tad aizrādu.
ar ciemiņiem īpaši nemīļojas, bet viņam patīk, ka pievērš uzmanību un spēlējas viņu neaizskarot :)

katrā ziņā esmu apmierināta. un, JĀ, ticu tikai tam, kādu audzina, tāds arī lielākā vai mazākā mērā izaug. protams, ir jau izņēmumi, bet nu par laimi ne manā praksē.

Ar kaķi mazāk problēmu, bet toties suni var ņemt visur līdzi :) ja vēlies kaķi ar labu raksturu, iesaku krievu zilos kaķus, vnk fantastiskas radības!
No otras puses, mopsis nav pārāk aktīvs suns un domāju, ka bez problēmām var pieaugušu atstāt pa dienu mājās, protams, laicīgi barojot, staigājos vismaz 2x dienā... Tikai jārēķinās ka bieži vien mopšiem ir veselības problēmas - elpošanas un sirds slimības + aptaukošanās.