Man sākumā arī vairāk gribējās pavisam mazas kāzas, bet galu galā vienojāmies, ka aicinām pašus tuvākos draugus un radus (cilvēkus, kas mums ir tuvi un ar kuriem reāli tiekamies, ne tādus, kas tikai skaitās radi). Un viss bija fantastiski :) Ļoti, ļoti priecājos, ka tomēr neizlēmām divatā ar lieciniekiem.. Tās dienas emocijas ir jo īpašas, ja kopā ir visi mīļie un svarīgie cilvēki (l) Preecājos, ka vedēji ņēma vērā mūsu vēlmes un no tradīcijām bija 1 tilts, šķivis, valsis un mičošana. Mani vnk tracina visas tās naudas vākšanas no viesiem (pārdodot muļķīgas mantas, metot monētas zīdaiņu rāpulīšus), kā arī nelietderīgi liekas visi karogi, ģimenes zīmogi un vēl nez kas.. nu nav taču pēc tam, kur šīs "īpašās" lietas likt, tik putekļus vāc. :-P
Ja laicīgi visu plāno, tad nav tik traki nemaz tie izdevumi.