Par pārmaiņām

man nekas tāāāds nav. jaungadā pirms dažiem gadiem izdomāju, ka kkas jāmaina - 2. janvārī pierakstījos pie friziera un nogriezu īsu karē un nokrāsoju blondus matus; 3. janvārī aizgāju pie optometrista un brilles nomainīju ar lēcām.

Aprecējos, kad mācījos 12.klasē! :-)

Nekas tāds ļoti ekstrēms nav.
Tieši man pašai iekšēji lielas pārmaiņas bija atteikties no gadiem lolota sapņa un pieņemt,ka mācīšos ko citu.Vienkārši,pašā sākumā bija grūti samierināties un palaist sapni vaļā.Protams,tiklīdz sāku mācīties,man bija skaidrs,ka tā bija pareiza izvēle,tā ir mana vieta un nenožēloju.Taču,pašā sākumā,kad sapratu,ka sapnis nepiepildīsies...bija sāpīgi.
Ja jau frizūras skaitās lielas pārmaiņas,tad es varētu piemest,ka manā gadījumā-tetovēšanās,atkārtota tetovēšanās,atkal atkārtota...katrs jaunais tetovējums ir kā pārmaiņas manī.

Drosmīgākās pārmaiņas bija piekrist doties erasmusā - vienai pašai, pirmo reizi lidoju, pirmo reizi dzīvoju viena pati, pastāvīgi...tas bija super laiks! (l)

Man pārmaiņas sākās, kad paklausīju astroloģes ieteikumam un pametu vecāku "ligzdu". Uzsāku patstāvīgu dzīvi kopā ar vīrieti, mainījās manas attiecības ar vecākiem, mainījās manas attiecības ar manu otro pusi un katru dienu mainos es pati.

Neesmu vēl nekādas īpašās pārmaiņas veikusi, jo izskatās. ka manā dzīvē nekādas dižās pārmaiņas nav notikušas no visa izdarītā. Ir bijuši mēģinājumi: pārvācos dzīvot atsevišķi no vecākiem, sāku strādāt, iestājos augstskolā un trakākais laikam, ko izdarīju, bet carbūt arī nē, ka pametu mācības. Tagad apsveru iespējas, kā lai tieku pie nākamās izglītības iegūšanas iespējas. Iespējams, tās lielākās pārmaiņas būs vēlāk. Dažiem cilvēkiem viss notiek ātri vēl jaunam esot, citiem tas notiek citā vecumposmā. Es laikam piederu pie otrajiem :-)

Ārprāts, kādas kļūdas :-D ! pilnīgi kauns sametās..

Pametu augstskolu,aizbraucu dzivot pie viriesa,ko biju redzejusi 2 reizes! :-D

Parakstījos uz abu žokļu operāciju, lai saregulētu sakodienu. Zem narkozes biju 6,5h. Tā bija liela uzdrīkstēšanās! :)

vēlos nodrošinās saviem vecākiem vecumdienas, tāpēc nolēmu pārcelties uz dzīvi UK, studēt, strādāt un pēc pāris gadiem vecākus ņemt pie sevis, ja būs gatavi, bet pagaidām dzīvošu viena, braukšu viena un nevienu nepazīšu, mans lielākais izaicinājums manā dzīvē pagaidām, bet es domāju vēl viens no lielākajiem izaicinājumiem būs strādāt manā profesijā, jo tā nav no vieglākajiem, ceru, ka nepalikšu vecmeita :-D :-D

es aizmirsu pateikt,ka aizbraucu dzīvot pie vīrieša uz citu valsti :-D

Itaalija90, kā tas viss beidzās? Kā vispār iepazināties?

Kumeliņš iepazināmies draugiem.lv, viņš atbrauca uz Latviju uz nedēļu. Papējām satikties tikai divreiz, pirmajā dienā pasēdējām čilli picā, otrajā reizē viņš bija manās vecāku mājās,ārā lietus lija,man kompis bija jāsalabo un tā. Tā nu bijām kopā tikušies pāris stundas. Pēc kādiem 2 mēnešiem jau biju pie viņa un esmu vel joprojām. :-)

eh vienmēr nevaru visu vienā komentārā atcerēties uzrakstīt,laikam tomēr esmu baigi aušīga. Gribēju tik teikt,ka kopā jau vairāk kā pusotru gadu. Un atcerējos velvienu būtisku detaļu. Viņs ir 10 gadus,10 dienas vecāks :-)

Italija90-tad tu daudz neatpaliec no manis!Vispar tas ir liels solis-risket,meginat kaut ko tadu...! :-)

man patīk,ka cilvēki riskē un uzdrošinās (l)

Tapec laikam manam tagadejam viram ir bail mani vienu laist uz Parizi...tiesam ,ko var zinat!? :-P

Emmanuelle nu varbūt nedaudz, bet es tomēr apbrīnoju tevi, es vispār,jo ilgāk esmu attiecībās,jo vairāk saprotu,ka kāzas nav man,jo katram tas nozīmē ko citu. Viņam tas ir papīrs,drošība,apziņa,ka esam sarakstīti uz papīra un tas,ka var saukt par sieviņu,kad tas to arī nozīmē. Man tas viss nav tik būtiski, varētu aprecēties,lai izbraudītu skaistas kāzas baltā kleitā utt,bet viņam nebūtu iebildumu sarakstīties divatā. Galīgi neromantiski :-D

savus garos matus nogriezu uz īsu karē un pārdomājot visu kas un kā ir bijis mūsu attiecībās teicu jā atkal uzsākt attiecības ar savu mīļoto. :-) (l)

Labs stāsts :-) . Viņš tā kā ir latvieties, vai tomēr ārzemnieks? Man savā ziņā līdzīga situācija, bet vēl neesmu aizdevusies pie viņa.