grāmatu citāti

Krista-Tu esi vienreizeeja!!!:)

"The streets stank of manure, the courtyards of urine, the stairwells stank of mouldering wood and rat droppings, the kitchens of spoiled cabbage and mutton fat; the unaired parlours stank of stale dust, the bedroomsof greasy sheets, damp featherbeds, and the pungently sweet aroma of chamber pots. The stench of sulphur rose from the chimneys, the stench of caustic lyes from the tanneries, and from the slaughterhouses came the stench of congealed blood. People stank of sweat and unwashed clothes; from their mouths came the stench of rotting teeth, from their bellies that of onions, and from their bodies, if they were no longer very young, came the stench of rancid cheese and sour milk and tumorous disease. The rivers stank, the marketplaces stank, the churches stank, it stank beneath the bridges and in the palaces. The peasant stank as did the priest, the apprentice as did his master's wife, the whole of the aristocracy stank, even the king himself stank, stank like a rank lion, and the queen like an old goat, summer and winter."
Patrick Suskind "Perfume"

Esi lasiijusi vinja graamatas? Man asaras no smiekliem bira, it iipashi par tiem "gomers" (veciishi, kuri mirst, mirst un nevar nomirt, tik slimniicaas gulj ntos gadus un kaa aarsti agraak meeginaaja tikt no vinjiem valjaa, piespeeleejot viens otram no vienas nodaljas uz otru)

Krista -lasiiju tavu peedeejo ierakstu un atcereejos laikus,kad straadaaju ar gangreenas slimniekiem!Taa smaka peekni tik speeciigi uzvirmoja atminaa!

Vispaar daudzas slimiibas un slimiibas procesus var atpaziit peec smakaam. Veezjiniekiem ir ljoti specifiska smaka, strutaina miesa smarzjo saldsuuri, diabeetikji atdod uz etikja/spirta smaku, gripa smarzjo peec sviedriem un saguleetas veljas utt.

Krista-es noteikti gribeetu izlasiit-uzraksti privaati...Tev loti liela taisniiba.Vienmeer atceros savas nodalas smaku arii!Tu zini ,ka slimnieki ,kuri lieti iipasas zaales saak "smarzot arii iipasi"!
Vispaar tu esi cilveeks ar "Lielo burtu"-es tev saku to no pieredzes!:)

"mūsdienu sabiedrība vairs netic dvēselei. Tā vairs netic dievam. Tā vairs netic Cilvēkam. tā ir atcēlusi lielos burtus, visur lieto mazos burtus. Dzen izmisumā un bezspēcībā ar savu vājumu un vēlmi nodot pārējos"

"cerība ir stiprāka par visu pārējo. Tā nēlauj krastā izmestiem cilvēkiem nomirt, un viņi tuksnesī atrod ūdens blašķi. Tā dod spēku domāt: lietus mitēsies, banānkogs izaugs, es laimēšu loterijā, brīnišķīgs vītrietis paziņos, ka mani neprātīgi mīl. Cerība nemaksā dārgi, un tā var pārvērst visu dzīvi. Cerību nedrīkst zaudēt līdz pašam pēdējam brīdim"

Katrīna Pankola "Bruņurupuču lēnais valsis"

"You expected to be sad in the fall. Part of you died each year when the leaves fell from the trees and their branches were bare against the wind and the cold, wintery light. But you knew there would always be the spring, as you knew the river would flow again after it was frozen. When the cold rains kept on and killed the spring, it was as though a young person died for no reason."
Ernest Hemingway
A Moveable Feast

Nekādi neatceros šī latviešu autora vārdu vai grāmatas nosaukumu, bet citāts joprojām saglabāts..

"Sevišķi Raibaļa uz blēņām bija kā ietaisīta. Viņa atrada lielāku kāršu starpu un ielīda pļavā vai labībā. Tad nepietika ar pātagu vien; tad es pakampu koku, kāds gadījās, un drāzu pa ribām. Govs pārliecās un neskrēja vairs, bet aiz lielām sāpēm gāja stīviem soļiem. Es tomēr nemitējos sist. Bet gandrīz ikreiz pēc tam man lopa sametās tik žēl, ka nezināju, ko darīties. Es ar maizi pielabināju klāt, glaudīju sasisto vietu un teicu govij tik mīļus vārdus, kādus no manis nebija dzirdējis neviens cilvēks. Un, ja šādās reizēs man nobira dažas asaras, tad tās droši vien bija īstākas nekā tās, ko rāda cilvēkiem.
Jā, pasaulē nespīd vienmēr saule. Un tumšas dienas taisni ir vajadzīgas. Ko saule sakaltē, to ūdens atveldzē, lai saulei atkal būtu ko darīt. Tā tas lielajā pasaulē, tā tas arī mazajā pasaulītē. "

"Mīlestības trūkums. Manas Natālijas dvēsele ir pārāk jūtīga pret kaislību risku. Neatkarīgi no tā, vai viņa atdzimst kā vīrietis vai sieviete, viņa nekad nav uzticējusies saviem partneriem. Natālija nekad nav līdz galam uzticējusies, turklāt, visbiežāk viņai izrādījusies taisnība. Taču, aiztaupot sev iespēju kļūdīties, viņa neieguva informāciju un pieredzi – visu, ko sniedz absolūta mīla un tās dēļ „pazaudēta galva”."

Bernārs Verbēns „Eņģeļu impērija”

Šodien izlasīju:"No woman marries for money; they are all clever enough, before marrying a millionaire, to fall in love with him first."
“Life isn't always about logic and reasons—sometimes you just have to close your eyes and jump. Particularly when it comes to relationships.”
― Julie James, Just the Sexiest Man Alive
“Un viņš saprata, ka vienatne ir tas briesmīgākais būris, kurā cilvēks var sevi ieslodzīt.”
― Alberts Bels, Būris
“Books are mirrors: you only see in them what you already have inside you.” —Carlos Ruiz Zafón
“Dear Claire, "What" and "If" are two words as non-threatening as words can be. But put them together side-by-side and they have the power to haunt you for the rest of your life: What if? What if? What if? I don't know how your story ended but if what you felt then was true love, then it's never too late. If it was true then, why wouldn't it be true now? You need only the courage to follow your heart. I don't know what a love like Juliet's feels like - love to leave loved ones for, love to cross oceans for but I'd like to believe if I ever were to feel it, that I will have the courage to seize it. And, Claire, if you didn't, I hope one day that you will. All my love, Juliet” —Lise Friedman
“It's the possibility of having a dream come true that makes life interesting.”
― Paulo Coelho, Alchemist
“It is the time you have wasted for your rose that makes your rose so important.”
― Antoine de Saint-Exupéry, The Little Prince
“People tend to complicate their own lives, as if living weren't already complicated enough.”
― Carlos Ruiz Zafón, The Shadow of the Wind
“Maybe the past is like an anchor holdong us back. Maybe you have to let go of who you were to become who you will be.”
― Candace Bushnell
“All animals are equal, but some animals are more equal than others.”
― George Orwell, Animal Farm

Manī ir divas sievietes. Viena vēlas visus priekus, mīlestību un piedzīvojumus, ko dzīve spēj sniegt. Otra vēlas būt ikdienas verdzene, kalpot ģimenei un lietām kas ir plānojamas un izpildāmas. Es esmu mājsaimniece un ielasmeita, divi cilvēki vienā miesā, un tie abi cīnās viens pret otru. Kad abas manas būtības satiekas, mēs esam divas dievišķas enerģijas, divas pasaules, kas viena otrai pieskaras. Un , ja tikšanās laikā netiek ievērota pienācīga atturība, viena pasaule otru sagrauj. (P.Koelju) grāmata - 11 minūtes :)

“All animals are equal, but some animals are more equal than others.”
― George Orwell, Animal Farm

Dievinu sho citaatu!

Jā, Krista, arī pati grāmata ļoti patīk! Noteikti iesaku izlasīt.

"Mēs visi dodamies uz savu galamērķi pa dažādiem ceļiem. Dažiem no mums ceļš ir klinšaināks nekā citiem. Bet neviens nenonāk galā, ja nav saskāries ar kāda veida neveiksmi. Tāpēc - vai nebūt labāk pieņemt to kā dzīves ceļu, nevis to apkarot? Kāpēc gan tev nenovērst skatienu no iznākumiem un pilnā mērā neizbaudīt visus apstākļus, kas ienāk tavā dzīvē? Izjūti sāpes un izgaršo laimi. Ja nekad neesi pabijis ielejās, tad skats no kalna virsotnes nav tik elpu aizraujošs. Atceries - dzīvē nav nevienas īstas neveiksmes, ir tikai mācībstundas. Un īstenībā nav nekādu problēmu, ir tikai iespējas, kas gaida, lai gudrais tās atpazītu kā risinājumu."

AMEN! Šis nu laikam ir visu laiku mīļākais citāts.

Es veidošu pasauli pēc saviem likumiem.Neraizējies par mani.Es iemācīšos būt laimīga. /Aleksandra Riplija "Skārleta"/

Ļoti tuvs ir Zentas Mauriņas "Dzīves vilcienā" citāts: "Nevis dvēsele un gars piemērojas miesai, bet gan otrādi, miesa piemērojas garam un dvēselei... "Izdziedinait dvēseli, miesa tad izturēs daudz".

- Visi tik izglītoti. Visi tik bagāti. Visi tik apburoši. Un visi dienas beigās sev jautā: '' Vai nebūtu laiks apstāties?'' Un visi sev atbild: '' Ja es to izdarīšu, manai dzīvei zudīs jēga.''
It kā viņi zinātu, kas ir dzīves jēga.
/Paulu Koelju '' Uzvaētājs ir tikai viens''/


- Tad viņa devās augšā pa kāpnēm, kas bija nosētas ar Tīrona nomestajiem apģērba gabaliem, un aģērbās gadāmajajam vakaram. Un pēc tam nodejoja apkārt istabai tango apli ar savu pilnīgi kailo vīru. -


-'' Iedzersim uz šajā dzīvē svarīgāko trīsvienību. Iejūtība. Aizrautība. Un triumfs.''-

- '' Es laikam iešu pagulēt aukstā vannā,'' - viņš smagi nopūzdamies mēdza sacīt,- nekas cits man neatliek!
'' Kāpēc, Tīron?''
'' Ak dievs, nu tāpēc, ka tu esi tik skaista, velns lai parauj! Paskaties pati uz sevi! Es vēl nekad neesmu redzējis tevi tik skaistu! Man jāiet mērcēties aukstā vannā! -

- Ar vārdu ''ja'' visu Īriju varētu iebāzt pudelē.-

- No ceļasomas viņš veco vijoli ņēma
Un brīnišķīgas meldijas spēlēja viņai;
Tik jaukas, ka ielejas dziedāja līdzi;
Un tad viņi apsēdās cieši blakus
klausīties lakstīgalu.
Un skūpsti bija tik saldi, un skāvieni bija tik skurbi;
Un roku rokā viņi devās tālāk pa ceļu;
Un roku rokā viņi devās tālāk, līdz sasniedza upi,'
Un atkal apsēdās cieši balkus klausīties lakstīgalu-

- Viņa pamodās agri,
Putna dziesmai skanot.
Nekad viņa nebija dzirdējusi
Punu dziedam
Vienīgi viņai.
Ikkatrā skaņā
Putns pauda
Laika ritumu,
Un kad tas apklusa,
Iestājās mūžība.-

/ Šarlote Binghema '' Lakstīgalas dziesma''/
P.S. - Mans mīļākais romāns :)

- Kāds man reiz teica, ka nāve ir tikpat dabiska kā piedzimšana, daļa no nebeidzamā cilvēka āpju cikla. Tā piemeklēs ikvienu no mums, un cilvēka nespēja pieņemt paša un mīļoto cilvēku mirstību arī pieder pie mūsu likteņa.-
/ ''Orhideju nams''/

Es droši vien jau šito diskusiju esmu komentējusi, bet nu viena no pēdējām izlasītajām - Noras Ikstenas "Sīlis spoguļstiklā", miniatūru eseju apkopojums - ļoti, ļoti patika. Daudzi citāti saglabāti kompī. Daži te -

„Atklājumi, kas sola neierobežotas iespējas, galvu reibinošas, brīvas izvēles, dzen dvēseli stūrī. Šaurās telpas laikmets prasa no cilvēka racionālu, pragmatisku pieeju dzīvei. (..) Domu mocīta cilvēce sodījusi pati sevi. Teju, teju tai tiks atņemta pēdējā no mistērijām – dzīvības un nāves mistērija. (..) Kad šaurtelpas laikmets iespiedis dvēseli stūrī, tā veldzējas Latgales kapusvētkos. (..) Mielastā pēc kapusvētkiem dzīvie piemin mirušos. Kūtī kaķenei atskrējis kaķa bērns, kuru viņa noslēpusi govs silē. Govs sienu ēd uzmanīgi, lai kaķa bērns mierīgi guļ un gaida mammas silto pupu. Vienkārša lietu kārtība, ar dzīvi un nāvi vienuviet.”

„Ja ikdiena nepaiet, prezentējoties šaurā, elitārā lokā, tad labdarība kļūst par dzīves sastāvdaļu. Uz ielas, sabiedriskajā transportā, tirgos, priekšpilsētās, nomaļos laukos aci pret aci jāsastopas ar notikumiem un likteņiem, kuri bieži komfortablo ego noliek neērtā, nežēlīgā, dažkārt baisā cita vietā. (..) Brīnišķā adventes vakarā tu pēkšņi aizmirsti par neatliekamiem darījumiem un seko vecam vīram, kurš stiepj somu ar tirgus atlikumiem un dažiem egļu zariem. Dzērājs viņš nav, bet apstājas pie katras miskastes, vienmēr it kā atvainodamiem apkārtējiem, it kā vainīgi, un rūpīgi pārmeklē to saturu.”

„Pārsteidzoši dziļa iekšējā redze reizēm kā gaisma izstaro no slimību, kroplību nospiestiem vai vienkārši dzīves pažobelē aizslaucītiem ļaudīm. Esības prieks, mīlestība, bijība – visas šīs vienkāršās un ļoti ietilpīgās lietas pēkšņi atmirdz savā īstumā.”

„Mūsu acu priekšā politika ir nevis aicinājums vai pārliecība, bet kā sēne izpleties korporatīvo attiecību tīkls, kurā jāprotas pareizi pakasīt muguriņu priekšā stāvošajam, lai pakaļā stāvošam varētu ieteikt, kā tieši tā pareizi kasāma. (..) Mūsu acu priekšā ir brīvais tirgus, kas ražo gan ieročus, gan konfliktus, lai ieročiem būtu iespēja pārvērsties naudā. Mūsu acu priekšā ir zāļu kompānijas, kas izgudro slimības un zāles, kā tās ārstējamas, lai izgudrotās slimības pārvērstos peļņā, kas rodas, nobiedētiem cilvēkiem nopērkot veselībai kaitīgus ķīmiskus preparātus.”

„Ņujorkas pazemjos šai sakarībā redzams ļoti pamācošs plakāts: 77% no abortu pretiniekiem ir vīrieši, 100% no viņiem nekad nedzemdēs.”

„Vai viņa zinot, kas Nikolaju nodevis izsūtīšanai? Jā, viņa zinot. Lai sakot tos vārdus. Marija cietusi klusu. Tad vēl kādai mammiņai pa snigu plikām kājinēm būs jābrien, lai savus bērniņus pabarotu. Neatdari.”

Lielākā daļa citātu gan labāk ieskanas tieši visa pārējā lasītā kontekstā.

Gribu jaunas vēsmas, tā kā dāmas- padalieties!