Psihologa konsultācija

Problēmu studijā! :D
Bet ja nopietni, izstāsti forumā savas problēmas pamatbūtību, neatklājot personiskas detaļas. Jau tajā brīdī, kad centīsies noformulēt savu problēmu rakstiskā veidā, pusi risinājuma būsi atradusi. Tavu problēmu, protams, te apžļembās kā košleni, daudz jauna par sevi uzzināsi :D, bet lasot tos daudzos viedokļus, starp tiem atradīsi kādu, kas liksies- jā, es arī tā domāju! Vai arī-viņas visas raksta visu garām, jo īstenībā taču ir labāks risinājums- un pati būsi tikusi skaidrībā.
Un tev tas nemaksās neko.

Es ieteiktu sākumā vienkārši uzrakstīt savu problēmu, protams - ne te forumā. Ar visām detaļām, emocijām, sajūtām un pārdomām. Terapijas pamatā tieši ir šī iedziļināšanās detaļās, jo parasti par savām problēmām domājam diezgan virspusēji, bet, kad sākam detalizēti analizēt, bieži saprotam gan cēloņus, gan iespējamos risinājumus. Pat padomus nevajag. Tāpēc vienkārši, cik vien sīki var, apraksti sev savu problēmu. Vēlreiz pārlasi un apdomā. Varbūt risinājums pats atnāk.

Nē, forumā gan nerakstīšu, jo 1) jau droši vien rakstzīmes nepietiktu. :-D Nav jau it kā nekas traks un tā kādai droši vien ir bijis, bet šoreiz tiešām nerakstīšu.
Sev gan laikam visu bēdu aprakstīšu uz lapas un tad skatīšos. Man vajag tieši, ko darīt tālāk, jo pašu problēmu ļoti labi saprotu kas un kā. Analizēt nevajag. Sāk likties, ka jēga iet pie psihologa vai kā tāda nav. :-/

Ar kādu jomu saistīta problēma? Ir taču pilni veikali ar psiholoģijas grāmatām- atrodi to, kurā ir tava problēma un palasi.

Tā ir vairāk tāda, kā ģimenes lieta. Pat nezinu, kāda joma. Grāmata ir grāmata. Gribas personiski aprunāties.
Kādas cenas vispār ir psihoterapeitiem?

Ja tu gribi, lai tev pasaka, ko darīt, nav vērts iet pie psihologa, jo to viņš nedarīs.

Man ir sajūta, ka tu nelasi diskusiju. Tie cilvēki, kas nodarbojas ar cilvēku prātu- psihologi (palīdz risināt sadzīviskas problēmas, uzlabot dzīves kvalitāti), psihoterapeiti (nodarbojas ar psiholoģiskām traumām, fobijām, atkarībām un citām vieglām psiholoģiskām problēmām utml.), psihiatri (ārstē arī ar medikamentiem un pamatā garīgi slimus cilvēkus), BET neviens no viņiem tev neiedos gatavu recepti, kā tev rīkoties. Viņiem tas ir TABU, jo viņu mērķis ir iemācīt tev uzņemties atbildību pašai par savu dzīvi.
Bet varu dot tādu ļoti vispārīgu padomu, ja saistīts ar ģimeni. Vissvarīgākais uzdevums tavā dzīvē ir būt laimīgai, priecāties par dzīvi. Ja ģimene/draugi/radi tev traucē šo uzdevumu veikt, tev ir visas tiesības norobežoties no viņiem un nekontaktēties. Un tev par to nav jājūtas vainīgai. Visa tā radniecība un baiļošanās citus sāpināt ir tikai vāju cilvēku pazīme, JO- atkārtoju vēlreiz- NEVIENAM (arī ne ģimenei un radiem) nav tiesību likt tev justies slikti. Tu nedrīksti citiem darīt pāri, bet tu drīksti pati izlemt, kurus cilvēkus vēlies savā dzīvē un kurus nē.
Tā ir tā fundamentālā lieta, ko visi tie terapeiti tev centīsies iesmadzeņot. Tagad paskaties uz savu problēmu no šī skatpunkta. Un pieņem lēmumu.

Paldies. :-) Vismaz zinu, ka nav jēga tērēt naudu, jo arī, cik zinu, nav nekāds lētais prieks. Ja atradīšu kādu bezmaksas speciālistu kaut kur tuvumā, tad gan vēlreiz padomāšu, varbūt tomēr aiziet.
Ar draudzenēm negribas runāt, nevajag, lai izpļarkst tālāk un tāpat jēgas nebūs. :-)

Lol, es lasu diskusiju. Varbūt pati tā nemāku izteikties, tāpēc tā liekas.
Tavu teikumu arī vairākas reizes pārlasīju, paldies par to.

Atvaino, ne teikumu, bet komentāru. :-)

Reiz saņēmu ļoti labu padomu par vainas apziņu.
Vainas sajūta ir vis bezjēdzīgākā no visām sajūtām, tā absolūti neko mums nedod, tikai liek justies slikti. Un bieži vien galīgi nepamatoti. Vārdu "vaina" ir jāaizmirst, to jāaizvieto ar "atbildība". Tad lietas nostājas savā vietā. Jo bieži vien mēs jūtamies vainīgi pie tā, par ko nemaz neesam atbildīgi. Līdz ar to, vainas sajūtai nav pamata.

Negribēju tevi aizvainot- vienkārši vairākas reizes pēc kārtas rakstīji, ka tev vajag gatavu padomu.
Psihologi vairāk ir domāti tam, lai kaut kā kompensētu to, ka ģimenēs bērniem samāca visādas muļķības. Piemēram, ka galvenais ir ģimene nevis tu pati un tavas intereses, ka esi atbildīga par pārējo ģimenes locekļu laimi un labsajūtu, veicina vainas izjūtu, ja tu to neakceptē utml.
Tu nevari gaidīt, ka kāds no malas tevi darīs laimīgu. Tev pašai sevi jādara laimīgu, darot lietas, kas acīm liek mirdzēt un sirdij trīsēt. Nevienam nav tiesību tevi mācīt, kaut ko aizliegt, ierobežot. Un nav nozīmes vai tā ir mamma, tētis vai ome. Tagad Tu esi pieaudzis, brīvs cilvēks, pati esi noteicēja savā dzīvē. Dari kā tev labāk. Jo arī citiem ir pašiem jādomā par savu labsajūtu, nevis jācer, ka tu uzupurēsies viņu labā.
Tas ir psiholoģijas pamatprincips- un psihologus parasti apmeklē tie, kas pār varītēm šīs atziņas cenšas noliegt vai apstrīdēt. Bet īstenībā- tas taču ir tik vienkārši! (l)

Es jau neapvainojos. :-) Tiešām visām paldies par komentāriem.

Es varetu pateikt par sevi.Sapratu ,ka man noteikti vajag izrunaties,ja ir slikti,gruti,netieku pari kadai psihologiskai barjerai!Es ieveroju ,ka man tiesam loti labi paliek taja bridi ,ka esmu izladejusies-pateikusi.Esmu ieverojusi ,ka nepatik dalities pedeja laika ar zinamiem cilvekiem!Tapec ,jau vairak ka gadu ,runaju seit- Cosmo!Visvieglak ir pateikt kaut ko cilvekiem ,kas tevi nezin!Man patik lasit meitenu stastus seit,jo laikam ir gruti visu uzkraut draugiem ,radiem!
Man loti palidzeja tas trennins-tas smadzenu skalosana-par ko runaju gadu atpakal!Tas mani loti izsita no sliedem laba zina,bet pec kada laika viss atkal sakas no jauna-cina ar sevi...Literatura ir loti labs ieteikums,bet atkal-noteikti pietrukst ta izrunasanas ,attirisanas. :-)
Man kadreiz liekas,ka man loti labi paliek ,kad visu uzrakstu uz papira...Es ari neesmu tik drosmiga ,lai pilnigi visu varetu uzrakstit seit blog,bet laikam man pat patiktu ,ja sievietes,kuras nekad nesatiksu dzive, pateiktu ,ko doma par sadu ,vai tadu situaciju!Ta ir laba terapija! :-)

esmu skeptiski noskanota pret visiem psihalogiem(ja-bazu visus viena maisa). vini pasi vien cilveki ir, neko neatrisinas neviens tev. ja, varbut vieglak paliks tev, ka izstastisi, bet tas ar viss.

Agucit..man tiesi ta likas ,ka mes ar viru gajam pie ta gimenes konsultanta!Ta summa bija paliela,ko samaksajam par vienu stundu!Tas interesantakais bija tas,ka es visu laiku runaju ,saku vel beigas raudat...loti labi "attirijos",tad beigas vina ta mierigi pateica viram ,lai maksa par vairakam nodarbibam-partaisis mani pilniba....izdzesis atminas par bijuso dzivi,berniem? |-)

Es tomēr autorei ieteiktu savu problēmu uzrakstīt šeit forumā, jo šeit ir arī jaukas meitenes, kuras patiesi varēs padalīties savā pieredzē, pārdzīvojumos, viedokļos. Ne tikai uzklausīs, bet arī sniegs savu skatījumu, padomu. Tev jau nav jāraksta ne adrese, ne vārdi, bet - problēmas būtība.