Sveikas,miljas meitenes :)

vajag lai auklīte no rīta nāk kādu pusstundu ātrāk, lai pierod pie auklītes no rīta, un redz ka mamma vēl mājās..

un tad vajag nemanot iziet no istabas, un klusām iet uz darbu.. un mazais būs aizrāvies spēlējoties ar auklīti, ka nemaz nemanīs, ka mamma prom :)

visam,kad es strādāju par auklīti, šis ļoti labi strādāja :)

tb - vismaz, nevis visam :-/ :-)

Kad es strādāju pa auklīti es biju pirms darba laika sākšanās jau mājās un jau apkopu mazuli. Un viss bija ok, ne raudāja, ne kas, stāstīju pasakas, un spēlējos un vispār mazais nemaz nezināja, ka mamma prom :)
Vēlāk ap pustdienlaiku mamma bija mājās un mazais tajā laikā gulēja,es pa to laiku aizgāju, tāpēc ,katreiz kad pamodās mazais smaidīja un smējās, jo mamma ir klāt un man liekas, ka pat nemanīja, ka mamma nav mājās bijusi.

ak šausmas cik nesakarīgi uzrakstīju :D

Man tieši tpt, kā Lavīze aprakstīja, ierodos ātrāk. Un tad nav tik traki. Bet tik maziņš bieži raud. ;-)

paldies par atbildem :)

Es varu teikt, ka mammas pazušana pēkšņa ir daudz drausmīgāk pārdzīvojama mazam bērnam, nekā apziņa, ka mamma kaut kur iet. Protams, mamma nedzirdēs, ka bērns raud, bet tas, manuprāt, ir egoistiski pret bērnu.
Tas ir normāli, ka bērnam grūti saprast, kāpēc mamma viņu atstāj ar svešu tanti, līdz ar to raud.

Kad pie manis atsāja sīcīti, viņš arī raudāja un raudāju. Kā māmiņa vai tētis bija prom no acīm, tā viss bija kārtībā.

No paša sākuma vajag Tev ar bērnu un auklīti pavadīt laiku kopā tā, lai bērns redz, ka Tu ar auklīti runājies, jūs saprotaties.
Man no sākuma šāda laika kopā ar mazā ģimenes locekļiem nebija,tāpēc mazulis iespējams raudāja.
Tagad pēdējā laikā es biežāk ciemojos pie viņiem, mazais redz, ka ar mammu "draudzējos", viņš saprot, ka nekas slikts nenotiek un tad nāk pie manis drošāk. Mammai tik pamāj ar roku un viss, priecīgi iejam pie manis. :-)