Man mamma tieši ir slikts piemērs.. "Tikai neskuj kājas, tad sāks augt melni matiņi un būs briesmīgāk!"
Un viņa nekad nelietoja nekāda veida tonālos, puderus un tādas lietas. Tā tikai skropstu tušu lūpu krāsu.
Tāpēc nebija man no kā mācīties. Tā pašmācības ceļā. Kādreiz šo to uzmālēju.. Bet tracina, ja kāds pamana un tad uzreiz OOOOOOOoooo tu uzkrāsojies!!!!
Pirms kādiem pāris gadiem sāku strādāt tādā darba vietā, kur krāsoties ir nepieciešamība. Ne pārspīlēti, bet ar gaumi, lai seja izceļas. Vēl atceros kādas bija domas.. katru dienu tonālais???Ēnas??? Šaaaaausssmassss.. Ja gāju no/uz darba un kādu satiku pazīstamo uz ielas, tad uzreiz atvainojos, ka esmu uzkrāsojusies, jo nebija neviens pieradis mani tādu redzēt. Bet vēlāk jau nebija tik traki. Maksimums mēnesis pagāja un tāaa iepatikās :) Pārstāju arī atvainoties :D Tagad, ja vien neskrienu uz veikalu pēc piena, tad kaut minimāli uzkrāsojos. Katrā ziņā, ja seja izskatās smuki, tad arī apģērbs kaut kā pakārtojas un izskatās labi. Protams, pamazām jau arī apģērbs mainījās. Bet svarīgākais ir seja un mati, tas tevi padara sievišķīgāku :) Gari, veselīgi mati vai ja ir īsi - vēl labāk - tad var veidot kādu stingru frizūru. Kādu karē, asimetrisko vai ar čolku. Man džeks saka ka labi tādas izskatās un ir ļooooti sievišķīgi.
Esmu pamanījusi, ka tusiņos visnesievišķīgāk(prastāk) izskatās standarts - džinsi + topiņš. Nu tā es agrāk vilku(aa ko ērti taču!!). Daudz labāk ir kāda ērta kleitiņa, garais topiņš ar legingiem, šortiņiem, jostiņām, aksesuāriem, vasaras zābaciņiem, zandalītēm....
Nu kaut kā tā. Bet es joprojām pilnveidojos, tāpēc arī bieži par to piedomāju :)