Meitenes, kuras no jums strādā darbu, kurš pašai patīk, kāds tas ir un vai atalgojums ir pietiekošs. Pašreiz esmu izvēles priekšā, un vēlos zināt, cik daudzas no jums spēj apvienot patīkamo ar lietderīgo.:)
Es mīlu savu darba vietu. Atmosfēru, kolēģus, dinamiku, grafiku. Kamēr mācījos vidusskolā, dzīvoju ar mammu un nekādu dižo ierakstu CV man nebija, atalgojums apmierināja pilnībā. Bet nu. Gribu sākt dzīvot patstāvīgi, gribu studēt, bet tam ar manu algu ir par īsu.
Bet, ja man šodien piedāvātu citu vietu ar divreiz lielāku algu, es neietu prom. Esmu pieaugusi tajā vietā un ar tiem cilvēkiem, tā vieta ir manas otrās mājas. Nekad nedodos ar nepatiku uz darbu. Varu strādāt arī 16h no vietas, un būt lojāls darbinieks vadībai. Tā teikt, es ar visām 4 par savu darbiņu. (l)
Man ļoti patīk mans darbs, šobrīd gan neko nepelnu, izdevumi ir lieli un visu laiku kolekcija ar kaut ko jāpapildina, atmaksājas vienīgi telpu noma, mobīlā telefona rēķins (okarte).
Zinu, ka būs labi, jo mans uzņēmums vien pāris mēnešus pastāv.
Es arī esmu no tām laimīgajām :) Mans darbs ir mans hobijs. protams, ne jau vienmēr viss rozēm kaisīts, tāpat kādreiz kkas izbesī utt., bet vispār esmu laimīga par to, kur strādāju :)
Man ļoti patīk mans darbs, bet jūtu, ka viņš mani "paņem" pārāk daudz, jo mājās nevaru no viņa atiet, un tas nedaudz nogurdina gan mani, gan vīrieti. Pie kam mans darbs ir drošības institūcijā un tur viss ir tikai noteikumi, instrukcijas, procedūras, un jūtu, ka nedaudz to sāku ieviest mājās. Bet alga laba, bonusu un motivācijas sistēma laba, un izaugsmes iespējas palielas, pakāpusies jau pa amatiem esmu. Tāpēc pagaidām par nedomāju par citu darbu.
Man patīk mans darbs. Gūstu pieredzi, katru dienu uzzinu kaut ko jaunu un interesantu, priekšnieks ir laipns un saprotošs, un darba vide patīkama. Atalgojumu vienmēr jau gribas lielāku, bet šajā darbā man galvenais ir pieredze.
Liekot roku uz sirds, varu teikt, ka esmu īstajā vietā. Patīk darbības sfēra un saprotu, ka tā saistīs visu dzīvi. Redzu milzīgas izaugsmes iespējas. Vēl man patīk tas, ka pati brīvi nosaku savu darba laiku, jo, ja man katru dienu būtu jāstrādā pēc viena grafika, to es nepavilktu. :-D
Atalgojums pietiekams, bet vienmēr jau gribas vairāk. Apetīte aug ēdot. Galvenais, ka varu atļauties uzturēt savu dzīvokli, maksāt par augstskolu, nomaksāt rēķinus, pirkt drēbes un kopt sevi.
Es izcelšos uz iepriekšējo komentāru fona. Man NEPATĪK mans darbs, vispār jau, kaut kad patika, bet esmu par ilgu šajā vietā un man nav izaugsmes iespēju, tāpēc aktīvi meklēju kaut ko sev interesējošu :-)
Ieteikums ja ir iespēja darīt to, kas patīk, ne mirkli nešaubies! Ies laiks un redzēsi vai tas ir tavs vai nē! :-)
Priecājos par meitenēm, kuras ir atradušas SAVU vietu! Es ,laikam, tā spētu "celties un krist" tikai par savu uzņēmumu, nevis svešu ;-)
Man arī sāp tas, ka man nav vieta par kuru gribētos teikt MANA :( Es strādāju vietā, ko kuru katru mirkli gribu pamest, kad neveicas vai slikts garīgais. Vienīgā lietas, kas notur, ir stabilitāte algas ziņā. Vienmēr skaidri zinu kad, cik daudz un cikos ieskaitīsies naudiņa manā kontā. Un vēl it kā esot normāls atalgojums salīdzinoši. Bet sāku jau šaubīties dzirdot kādus simtus te meitenes saņem..
Man līdzīgi kā black cat, pat saņēmos un tikko aizsūtīju pašis CV, ko neesmu darījusi jau ilgi. Bet man ir viļņveidīgi, vienu brīdi, šķiet, ka galvenais, ka kolektīvs labs un nav tā, ka darba nenormāli daudz,tik brīžiem vairāk, ir dažreiz papildus projektiņi, bet kad apzinos, ka alga nekad nebūs super - puper un karjēras izaugsmes iespēju arī nav, paliek tā - ne parak :) Un vēl darbs visu laiku jaucās privātajā dzīvē... :(
165
