Kur varetu labi nopelnit?

Nē, protams labāk ir nevis maksimāli censties kaut ko darīt lietas labā, bet visu atlikušo dzīvi kādā Anglijas mazpilsētas veikalā strādāt par banānu mizotāju.

Es te varbūt noreklamēju to Somiju tik ļoti, bet, neskatoties uz to, arī atbalstu, ka vajag cīnīties tepat. Man jau liekas, ka iespēja ir vienmēr.

Vot kā tracina cilvēki, kas nezinot gudrus tēlo. Kādreiz likās, ka es nekad nebraukšu prom, mīlu savu zemi, cilvēkus.
Bet, ja pat es esmu nonākusi līdz domai, ka jābrauc prom...
Diez ko es varētu maksimāli darīt ar vidusskolas izglītību un darba pieredzi 10 mēneši? Grīdas berzt? Bērnus auklēt par 1.00 ls stundā?
Es katru rītu sāku ar to, ka izskatos sludinājumus, aizsūtu retu reizi CV, kad liekas, ka būtu labs papildarbiņš, bet ups, labākajā gadījumā atbild, ka jau atraduši kandidātu.
Man ir burvīgākais kolektīvs, un, ja mana alga būtu par 200 mēnesī lielāka, s nejkur nebrauktu. Bet ir kā ir, un no algas līdz avansam un otrādi man ir apnicis dzīvot.

Un, ja varu nopelnīt labi ar banānu mizošanu, tad neredzu iemeslu, kāpēc man te rauties divos darbos, tēlojot visvareno, nu neredzu!

zombie , iedod savu e- pastu. :)

Zombie, citiem cilvēkiem ir vēl sliktāka dzīve. Es jau se vairs nedomāju, ka būs jānostaigā ar vienu apģērbu visu vasaru- nav naudas, lai nopirktu. Strādāju vasarā, lai būtu, ko ēst skolai sākoties. Tādēļ arī es labprāt nākošajā vasarā dotos uz ārzemēm strādāt :), vismaz vairāk nekā šeit un pietiktu normālam ēdienam un kādai drēbei :).

neuzskatu, ka arī apģērbam būtu tik liela nozīme, lai ļoti uztrauktos par to, vai ir kas jauns sezonai vai nē, protams, ka gribās kaut ko jaunu, kurš gan negrib pucēt sevi? taču ir svarīgākas lietas un ja maciņš neļauj tev pirkt apģērbu veikalos, dodies uz kādu second hand, pa pāris latiem būs tev vasarai gan pāris topi, gan kādi svārciņi u. tml. ;) piemēram, es pati diezgan regulāri savā pilsētā izčekoju visus second hand veikaliņus un nereti atrodu patiešām labus pirkumus, pa 10 ls gadījies sapirkt pilnu maisu ar visu ko foršu, vajag meklēt ;-) ja ieej tajā second hand, tad izčekoju visas apģērbu čupas, kaut ko tu noteikti atradīsi, vai dodies dienās, kad ir pievedumi (painteresējies, kurās), tad lielāka iespēja atrast kaut ko foršu :-P

Neatkarība maksā dārgi.

Neieciklējies tik traki uz apģērbu,tas nav tik svarīgi.Patiešām.

Piekrītu Paulinnai par tiem pievedumiem lietoto preču veikalos.Arī es agrāk gāju kādam līdz ar domu "humpalī" jau tikai lupatas un tur jau vispār tikai bomži iet. Tad uzzināju ka draudzenes sākušas iet un vienreiz mani arī aizveda un tad sapratu ka pieļāvu kļūdas jo 1)Kad nav pievedumu dienas tur tiešām nekā nav 2)Nav tā ka tur būtu pilns ar "labumiem",bet ir kārtīgi jāmeklē-sūdu čupā var atrast arī kādu zelta gabalu :-D un 3)regulārāk ejot uzzināju ka tur iepērkas TĀDI cilvēki-"cacas" un "ikseri","reperi" utt un nejau tie prastākie,bet tiešām ļoti kopti,skaisti,turīgi cilvēki

Šeit ir jautājums- kas kurai ir būtiskākais? Man arī visu vasaru neva neviena, pilnigi neviena jauna drēbe. Un kad es kaut ko esmu pirkusi normālā veikalā, nevis humpalās, es vispār neatceros- man liekas, ka jau kādus 3 gadus...
Bet ne jau tāpēc es chīkstēšu! Man skuji un izmisums nāk virsū, kad var nebūt, ko ēst, vai nevaru palīdzēt tuvākajiem.
Un man nav pacmit gadu nu jau kādu laik!

Lupatas, kosmētika...

Zini, es 100 reizes laimīgaka biju, kad man izdevās ietaupīt un nepirkt visadus sūdus mēnešiem, pedēja laikā tērēju daudz apgerbam, 50 - 100 ls mēnesī (priekš manis tas ir daudz, jo agrāk mamma man mēdza pirkt apgerbu, jo tā vinai patik, pati tērēju labi ja 10 - 20 ls mēnesī apakšveļai vai zeķubiksēm pēc situācijas), un ja es no tā būtu laimīgāka, ne uz jotu nē!!! Tikai vairs nevaru ēst roltonus un neiet uz visādiem seiliem.... Pie naudas, pirkšanas utt. viegli pierast... un dažreiz gribās, lai man ir 3 ls makā, bet sajūta, ka vienalga neesmu laimīga. Nauda dod stabilitāti, bet ne harmoniju ar sevi.

Ja gribi nopelnīt, meklē iespēju, no sākuma domā kaut ko atrast šeit ar lielāku algu, ja nē - izvērtē visus par un pret un dodies uz ārzemēm. Un zini, dažreiz tiešām palīdz paskatīties, ka citiem, piemērām, laukosa pa 100nieku jāstrādā bez brīvdienām, jo cita darba 100 km radiusā nav.. :(

sadusmoja mani te daži komentāri.
kāpēc uzreiz banānus mizot? ja ir valoda (toefl), kāds diploms un galva uz pleciem var atrast labāku (ne fizisku) darbu arī ārzemēs. jāsāk, protams, ir no apakšas, bet ar laiku var izsisties!
lai veicas Zombie!

apiekriit taurenite-optimiste ,jo nauda tieshaam nepadara laimiigu. Jāa tā ir tikai stabilitaate.
Shobrid ari es varu atlauties looti daudz. pirkt visu ko velos utt. bet reali, tas jau neko nemaina dziivee

Piekrītu teicienam - nauda nedara laimīgu, bet nomierina un drošības sajūtu sniedz gan. Man vairs nav tas vecums, kad ar tukšu maku var priecāties par tauriņiem, tapēc, jā, iespringstu uz tādām lietām un daru visu, lai kaut cik noturētos virs ūdens. Bet nauda laimīgu nedara, tas gan, tev var būt pietiekami naudas un neviena, ar ko dalīties, un tad vienalga ir tukšuma sajūta, bet arī sausā laimīgs nebūsi. So - līdzsvarā ir tā laime, vai vismaz komforts.

Psihologi jau saka, ka tas, cik maksā mūsu pakalpojums (samaksa darbā) nav tas pats, cik dzīvē maksājam mēs.....

Jo šī sajūta: MAN NAV NAUDAS neapzināti bremzē mus ceļā uz panakumikem. Man pazīatama ir viena meitene, kura vidusssklā gerbās humpalās, jutās ka karaliene, teica, ka nakotnē bus bagāta, dzīvos Francija un Anglijā un apprecēsies ar lordu, viņa lasija par ta lietām, stāstija par savu dzīvi it kā viņa jau butu princese, paralēli arī daudz stradaja ar sevi, lai "sootvetstvovatj", daudzi viņu uzzskatīja par ķertu, tagad viņa dzivo francijas fevjerā apprecējusies ar kaut kādu skotu-lordu ļoti bagātu, nesen uzzināju un atšķerībā no citiem nebiju izbrīnīta, jo jau lasīju the secret :)

Tas viss ir taisnība, tas Jums (un man :)) iedvesmai :))

Manam draugam kopš rudens ir 4 paaugstinājumi, un viss pateicoties labai angļu valodai :-)

jaa,jaa, taa ir tā Sicret fishka.
Nesen to paarskatiiju,un sasodits,taa darbojas.Es dabuju tadu darbu,kaadu gribeju,to es tikai tagad sapratu,tikai lieta taada,ka man nemaz tas nepatiik.Bet fakts taads,ka esmu dabujusi to.

aa meitenes mīļās, nav ko čīkstēt par tādiem sīkumiem, citi cilvēki gadiem apģērbu nepērk, nevar atļauties pat par šoppingu domāt, jo nauda jāziedo citām lietām. ir jāmeklē risinājums nevis jādzen sevi stresā par sīkumiem, piekritīšu komentāram, ka vispirms ir jāpameklē piedāvājumi tepat LV un tikai pēctam uz ārzemēm triecies, ja šeit neko neatrodi, taču tur sākumā arī nebūs viegli. es jau kādu gadu stabili eju uz second hand, nezin kāpēc, nekad nečīkstu par to, ka dēļ tā maka nevaru visu laiku mesties uz veikaliem, citreiz pat humpalu lupatām kvalitāte ir 10 reižu labāka, nekā veikala apģērbam, kur diegi karājās. mums apkārt ir tik daudz iespēju, ir jāmāk saredzēt tās, ir jāmāk saredzēt izeju no sarežģītām situācijām. nauda, apģērbs, kosmētika utt. tas taču nav primārais dzīvē.

Nesaprotu kādēļ ir jāsamierinās ar esošo. Diskusijas autore, pieņemu, pati saprot, ka apģērbs nav gluži svarīgākais dzīvē, bet tikpat labi apģērba vietā viņa būtu nosaukusi kaut ko citu, piemēram savu iemīļoto hobiju, kur viņa grib attīstīties, taču naudas nav. Ko tad? Un līdz kādai robežai sūdzēties skaitās slikti? Reiz TVNET bija raksts par daudzbērnu ģimeni kur māte stāstīja, ka viņi apēd vienu biezpiena paciņu nedēļā uz vairākiem cilvēkiem un tas esot normāli. Tad jau arī par ēdienu var runāt šādi.
Uzskatu, ka ja viņa grib to apģērbu, tad lai tas ir stimuls cīnīties un mainīt kaut ko, nav svarīgi kāda ir motivācija, ja tā ved pie labāka mērķa. Nevajag salīdzināt sevi ar tiem, kuri dzīvo sliktāk, jo tad NEKAD nebūs attīstības. Jā, šādi var iegūt mieru sevī, taču cik ilgi ar tādu mieru var dzīvot? Mēs dzīvojam pasaulē kur nauda ir teju svarīgākais.
Tiesa gan, es tā arī nesapratu vai autorei ir kāda izglītība, kur viņa strādā u.t.t Atvainojos, ja bija minēts, taču palaidu garām.

piekrītu vienrz , kāda vellna pēc te cīnīties divos darbos, izsmelt sevi līdz pēdējam, sabeigt savu nervu sistēmu, nervu šūniņas, kas starp citu neatjaunojas, ja tev ir iespēja kautvai mizot tos banānus? un pelnīt daudz vairāk, un atlauties normali paēst, normali apģērbties. ziniet man patīk tās pārgudrās, kas virina muti ar to, ka es strāda kaut divos darbos, ej raujies, paaugstini kvalifikāciju. un ja nav tādas iespējas, ja dzīvo pilsētā, kur praktiski darba nav,augstākās izglītības iestādes nav, naudas, lai dotos studēt uz citām pilsētām nav, paaugstināt savas valodu prasmes pašmācības celā, bet ja tas neko nedod, un tu kulies, kulies utt, bet tāpat esi nelaimīgs, tad es labprāt braucu un mizoju tos banānus. who cares ko es tur daru, galvenais, ka varu nopelnīt.

Lai braukt un mizot bananus arī iesākumam vajag naudu, un nemazums - ap štuku, lai justies drošai līdz algai, tas ar noteikumu, ka darbs jau atrasts un sarunāts. Šeit meitenei tomēr ir darbs, un vienīga doma bija, ka jāizvertē plusi un minusi. Ja meitenes nezin nevienu gadījumu, kad cilvēks kuram šeit bija darbs un kaut kadi iztikas līdzekli "naobum" pie pazinu paziņu paziņu pzinu pazinu pazinu pazinam aizbraucis un neko nespējis atrast bija spiests atgriezties vai arī dzivojus uz uzbadzības robezas kamēr kaut ko atradis, tad labi, jo man arī tadi gadijumi ir zinami gan Anglijā, gan Īrijā, gan Spānijā, gan Skandināvija...bet par Vāciju varu vispār sausmenes pastāstīt!!!

Mums ir priekšstats, ka visur, tikai ne šeit. Risks, parliecība ir labi, bet ta tomēr ir autores dzīve, kuru var gan "pacelt", gan "sačakarēt" ar NEAPDOMIGU aizbraukšanu, kuras pamata pārliecība - visi jau atrod.