Sveiki :-)
Ir tāda situācija manās attiecības: kopā gandrīz 2gadus,mīlu viņu nu ļoti,ļoti,lutinu viņu,gandrīz vai visu izdaru,ko viņš vēlas. Pati redzu,ka šajās attiecības es skrienu "pakaļ" Stulbi jau. Viņš var atļautes uzkliegt,kkāda veidā sāpīgi izdarīt,aiziet un piedzerties. Liek man sēdēt mājās,pats kkur atpūšas. Raksturs viņam ir ļoti ass. Nekur īpaši ārpus mājas negrib iet,lai gan es to vēlos: pastaigas man patīk.. Ar lielu kaukšanu,lūgšanu un asarām dažreiz jau piekāpjas.
Saprotu,ka tas nav tas,ko vēlos. Bet vnk aiziet arī nevaru-sāp un sāpēs. Viņš gandrīz vai ir uz 100% pārliecināts,ka es no viņa neaiziešu.
Gandrīz vai: sāp un vienlaicīgi ienīstu viņu par manis izmantošanu un savu raxturu,jo esmu naiva.. :'-(
KO IESĀKT? :-(
161
