Ir bijuši ļoti daudz komplimenti, kurus neatceros.. tādi tipiski..
Reiz viens puisis pateica, ka man esot tik smuks dibens, ka riktīgi gribētu paņemt mani dupsī :D :D :D
tad reiz kādā pasākumā sanāca satikt garīgi slimu vīrieti, kurš bija sajucis prātā, runāja visādas izdomātas lietas.. Tad viņš pilnā nopoietnībā nomierinājās un teica, ka tas puisis, kurš mani apprecēs būs ļoooti laimīgs. Nu neko, biju šokā, bet uztvēru kā lielu komplimentu patiesībā.
Arī nepazīstams puisis izkliedza pa Vecrīgu, ka tādai meitenei kā man vajadzīgs vislabākais, superīgākais puisis visā universā :D
Bieži no bijušā puiša dzirdēju frāzi- kpc esmu ar viņu kopā, ja esmu tik skaista, gudra. Un man tā riebjās,ka skatās uz izskatu un vērtē pēc tā cilvēku.. Ja esmu skaista, man uzreiz Kenu bez smadzenēm un sirds jāmeklē? hihi
Nav gluži kompliments, gluži pretēji, bet lika pasmieties. "Vētrainas darbības ar grūti uztveramu jēgu." Pasniedzēja komentars par manu graujoso eksaamena darbu, Haaa :D