Baltu filoloģija.

varu vien piekrist - šīs studijas šķiet vērtīgas tieši personības pilnveidē. rodas plašāks un dziļāks skatījums visu garīgo un ikdienišķo. līdzīgi kā šīs diskusijas autorei, arī mani vairāk vilina tieši mācību saturs un, manuprāt, nozīmīgā vērtība garīgās izaugsmes ceļā. par ļoti konkrētiem nākotnes plāniem pagaidām grūti runāt, bet arī mani saista rakstniecība, iespējams, arī publicistika. bija laiks, kad apsvēru domu mācīties žurnālistiku, taču šobrīd tā priekš manis kļuvusi mazāk aktuāla.

vienrz - nu, man ar vidusskolu līdzīgi, būtībā visos priekšmetos biju teicamniece, izņemot ķīmiju, fiziku. Nu, tas vienkārši nebija man. Sākumā apzinīgi centos, pēc tam jau priecājos arī par 4niekiem, 5niekiem. Zināju, ka man to nevajadzēs.
Taču vēlāk īsti nezinot, ko tieši (jā, nebiju kārtīgi apdomājusi, apskatījusi visus iespējamos variantus/profesijas/virzienus :-/ ), aizgāju mācīties kaut ko "uz to pusi", kur būtu gribējusi. 2. kurss beigts, bet zinu, ka vairāk par bakalauru man šajā sfērā nebūs, droši vien meklēšu citu sev piemērotāku virzienu, bet pirms tam kārtīgi apdomāšu visu.

es par filozofiju, protams. :-)
paturpinot, protams, nākotnes materiālais nodrošinājums nav absolūti nesvarīgs, tomēr zinu, ja tad, kad stāšos (ne šogad), jutīšu, ka filozofi ir īstā vieta, mani tik viegli no tā atturēt vis nevarēs.

Man šķiet, ka ļoti daudzi filosofus beigušie ir saistīti tieši ar rakstniecību, žurnālistiku u.t.t Tādā ziņā tas ir noderīgi, jo šādās profesijās darba devēji lielākoties CV tradicionālā izpratnē neskatās, svarīgāk ir tas, kā un cik labi tu raksti un kāds ir galaprodukts. Protams, ir arī tādi, kuri strādā valsts iestādēs.

Hamse, kas tieši Tevi atbaidīja?

Es kādreiz studēju latviešu filoloģiju.Pēdējā gadā nāca klāt priekšmeti daži no''baltu filoloģijas un kultūras'',un beidzām it kā kā baltu filologi... pēc vidusskolas likās,ka tas ir tas,ko vēlos.Patika latv.val un literatūras stundas,lasīt,valoda :-) bet kad sāku studēt,man personīgi bija grūti,nebija viegli. bet esmu absolvejusi. protams,ka iemacits daudz kas,iemacits ari kaa prasme uzstaties,diskutet u.t.t. dazadas zinasanas. bet man personigi daudz kas ari aizmirsts.protams,ja alsitu klades u.c, kko atceretos.bet bija lietas,lekcijas,kas likas sarezgitas u.c. bet tas jau kaa kuram :-) un pagaidam nestradaju darba,kas butu saistits ar filologiju.bet vismaz uz to pusi lenam virzas kkas,sakara ar laikrakstu,bet tas vairak prieks pieredzes,ne kaa darbs :-) es domaju,ja interese taa programma,lekcijas taas,ko studes,tad jaa un ja grib stradat taja joma,tikai tiesam jainteresajs,kur vares stradat

:-) paceļu.

Ak, vai, tikai ne kultūras vadību. Pazīstu vienu meiču, kura šo novirzienu ir arī beigusi, bet tagad mokās ar darbiem... Un baltu filoloģija arī nav diezin cik spīdoša. Labāk tad angļu filologus būtu izvēlējusies! :)

Man arī mūsu valodiņa piedur, bet mācīties tomēr aizgāju to, ko jau kopš pagaldes vecuma biju nodomājusi.

Es te gribēju tikai nedaudz piebilst, ja ar angļu valodu ļoti nedraudzējies, tad uz angļu filologiem neej :D

Ar angļu valodu uzturu visai draudzīgas attiecības, bet angļu filoloģija... nezinu gan. Dokumentus došos iesniegt pirmdien, brīvdienās vēl visu apsvēršu. Ja kādai vēl ir, ko sacīt - priecā :-) šos dzirdēt!

Nav tik traka tā angļu filoloģija, ja dikti draudzējies :-) HZF taču bija ēnu diena, varēji paēnot kādu baltu filologu ;-)

Biju ārpus Lavtijas konkrētajā laikā.

Latvijas.