Ir viena kolēģe, kurai patīk kolēģis. Kad es izsaku jebkādu komplimentu kolēģim, šis kūst. Kad kolēģe izsaka komplimentu kolēģim, viņš sāk runāt par glaimošanu, bez maz par pielīšanu, liekot saprast, ka viņas komplimentu neuztver nopietni. Kolēģe šodien man prasīja- kāpēc tā? Es ilgi domāju un tā arī nesapratu, jo komplimenti no mums abām bijā līdzvērtīgi, pamatoti.
Jautājums jums- kādos gadījumos jūs uztverat komplimentus nopietni, bet kādos uzskatāt, ka tie ir glaimi vai nepamatoti? Vaina komplimentos vai pašā teicējā?