Patiešām, man visi bijuši īstie, tikai katrs savā laikā.
Katrs kaut ko ir iemācījis, arī daudzi padarījuši stiprāku.
Patreizējais man ir iemācījis mīlēt, jo redzot, kā viņš mani mīl, nevar nedarīt to pašu, iemācījis apvaldīt egoismu.
Protams, ka dažkārt pavīd arī niķi un stiķi starp mums abiem, taču pēdējā pārgājienā, kad teicu viņam, kad vispār esmu cilvēks, kuram patīk neatkarība, un grūti būt ar kādu ilgstoši kopā, viņš nesāka meklēt ieganstus kašķim. Zinu, ka viņš pieņem mani tādu, kāda esma, tāpēc tik ļoooti mīlu viņu (l) :-)Un patreiz ĪSTĀKU šajā mirklī man nevajag :-)