Paklausoties mammas, vecmammas stāstus par viņu jaunību, liekas ka šobrīd pasaule ir tā sagandēta. Gribētos nokļūt tajos laikos, šķiet ka toreiz problēmu ir bijis krietni vien mazāk.. :-D
Liekas, ka visas problēmas piemeklē tieši mani.. Arvien vairāk saprotu ši teiciena nozīmi - Dzīve ir mau*a, kuru jāprot drā*t, ja nedrā*īsi tu, tad drā*īs tevi! Skarbi, bet patiesi, vai ne? :-D
kā lai ieslēdz sev to vienaldzīgumu, lai varētu dzīvot mierīgi? :-D
216
