Ar savējo esmu kopā tuvu 7 gadiem. Mīlu viņu, mūsu attiecībās viss ir kārtībā, sekss lielisks utt.
Bet aizvien biežāk pieķeru sevi pie domas, ka... nu kā lai pasaka... gribas to sajūtu, kad aplido, dedzīgi skatās acīs un cenšas dabūt pirmo skūpstu. Nu jūs sapratāt.
Vienmēr esmu biju pret krāpšanām, vienmēr esmu bijusi uzticīga un tāda arī palikšu.
Vienīgi... ai...
Vai kāda mani vispār saprot? :-/
Esmu pat apsvērusi domu aizsūtīt vīrieti uz pāris dienām uz dzimto pilsētu, lai atpūšas. Un es tikmēr aizeju uz randiņu ar kādu, tikai vienu flirtu.
Tā kā mēs ar vīrieti strādājam vienā darba vietā, visu brīvo laiku pavadām kopā, neesmu ne ar vienu flirtējusi jau n-tos gadus.
Vai mana rīcība ir nosodāma? :-/