Labvakar dāmas!:)
Gribu pacilāt atkal kārtējo tēmu par randiņiem un puišiem.
Stāsts ir par to, ka man ir iepaticies viens puisis, nu tā, ka nespēju par viņu nedomāt, lai ko arī nedarītu.
Iepazināmies (banāli) bet caur darugiem.lv,neatzīstu tādu iepazīšanos, bet šoreiz bija pavisam savādāk, varu arī teikt, ka viņš ir pirmais ar kuru tā iepazīstos.
No sākuma viņš man uzrakstīja, tad es viņu "itkā" atšuvu, bet pēc tam vienu vakaru sēdēju un izdomāju, ka tomēr labāk kaut ko uzrakstīt un atvainoties, puisis ļoti simpātisks, ne tikai portālā. (blush)
Vārds pa vārdam un norunājām satikties pēc svētkiem(Līgo)un tā arī satikāmies, bet mūsu pirmais randiņš ilga, labi ja 30min!! Tad bija pusotru nedēļu ilgs klusuma periods, viņš pilnīgi neko vairs nerakstīja, neko... domāju, ka tomēr viņam nepatīku....bet te...BUMS! Aizvakar atnāk sms un viņš atkal aicina satikties! Šoreiz viņš bija kopā ar draugu, jautāja vai neiebilstu, protams, es teicu, ka nē.
Satikāmies, iepazinos arī ar viņa draugu un tā mēs visi trīs devāmies pie viņa skatīties filmu... vakars bija jauks (protams nekas nebija) viņš pēc tam mani aizveda mājās un tā, tagad atkal ir klusums.
Es nesaprotu viņa taktiku...viņam es patīku/nepatīku., kāpēc viņš atkal klusē? Varbūt viņš grib lai es speru nākamo soli?
Es nezinu, man šī lieta sasodīti kutina vēderu un es nevaru arī pārkāpt savam lepnumam.
Varbūt kādai kāds līdzīgs atgadījums?