Mēģināšu noformulēt, ko es no Jums gribu. Divas situācijas:
1) Jums Tuvs cilvēks ir slims un uzskata, ka ilgi nedzīvos (tas gan nav zināms, jo tā var būt gan diena, gan nedēļa, gan gads un Jūs arī to labi apzinieties). Viņš Jums katru dienu zvana, lai atvadītos, lai pateiktu pēdējos vārdus. Jums sāp, Jums līst asaras, Jūs pārdzīvojat, nervozējat, utt. Un tā tas turpinās kādu laiku...
2) Jums tuvs cilvēks ir slims un Jūs zinat, ka viņš ilgi vairs nedzīvos. Jūs piezvanat, apjautājieties, kā viņš jūtas. Viņš apgalvo, ka viss ir kā parasti, ne labāk, ne sliktāk.. Un tad pēkšņi Jums pienāk ziņa, ka viņš ir nomiris...
Kuru situāciju Jūs labāk sev izvēlētos? Lēnas, mokošas, emocionālas atvadas vai pēkšņu (cik nu pēkšņu, ja jūs zemapziņā to jau nojaušat) ziņu par Jums tuva cilvēka aiziešanu?
2279
