Lieta tāda,ka esmu kopā ar vīrieti,esam uz kopā dzīvošanas robežas jau,mum kopā ir ideāli un viss ir labākajā kārtībā ( ja tā nebūtu,tad jau laikam nedomātu par kopdzīvi,anyways ),viņš ir gadus 10 par mani vecāks,bet kopā esot to nemaz nejūt ( man 22 ).
Vienu vakar sākām runāt tāpat par šo un to un viņš kaut kā izteicās puspajokam sākumā - nu pēc gadiem 2 tu tāpat mani pametīsi,jo būšu pārāk vecs tev. Biju kā uz mutes gandrīz...kad pajautāju vai viņš nopietni to,sekoja - bet viss var notikt. Ja godīgi,nebija man ko atbildēt...Kāpēc lai viņš tā domātu?
Pēc laika nākamais - neviens nezina,kas notiks nākotnē,varbūt tev būs izcils darbs ar laiku,daudz naudas,ideāla dzīve un tu mani pametīsi tā dēļ,jo zini,dažkārt nauda maina cilvēkus. ( piebildīšu,ka viņš nu nav nekāds nabags,pelna labi )
Eh..Izrunājāmies,es bezmaz vai zverēju,ka nepametīšu viņu tikai tāpēc,ka viņš būs pēc gada vecāks,vai es atradīšu ūber labu dabu.
Beigās laikam viņš saprata,tikai gribējis pārliecināties 100% par mani.
Joprojām mazliet esmu neziņā,kam viņam tādas domas eh...