Teksts sekos mēslā rupjš. Piedošanu, bet nu gribu izārdīties pa pilnai programmai...
Nezinu, kā īsāk izstāstīt un ar ko sākt.. Noteikti savāvuļošu "pāris lapas".
Man ir bez maz vai jāizvēlas - apmaksāts darbs (prakse) Rīgā VS. mīļākais cilvēks citā pilsētā (200 km)...
Iespējams, pēc nedēļas, iespējams, pēc mēneša vai diviem Viņš brauks prom uz ārzemēm. Protams, es gribu tās pēdējās dienas pavadīt pilnībā ar viņu - izbaudīt visu, katru dienu... BET man ir darbs Rīgā. Respektīvi, vienlaicīgi dabūju 2 darbus, kurus pat vienu ar otru nav viegli savienot, kur nu vēl iestarpināt pa vidu pāris dienas, ko varētu veltīt privātajai dzīvei :%27-(
Kāpēc tik ļoti vajag strādāt un it īpaši Rīgā?
1) laikā no septembra līdz decembrim man ir jānostrādā 640 h kosmetoloģijā. (prakse), tāpēc izdevīgi sākt jau tagad, vasarā, "sagrābt" visu pēc iespējas ātrāk un vairāk.
2) iespējams, rudenī es vairs neatrastu tik labas darba vietas (kur arī maksā, nevis par velti)
3) ir jākrāj pieredze (savā mazpilsētā man noteikti būtu tas variants, ka būtu klienti labi, ja 1x nedēļā, un tie paši būtu uz uzacu korekciju :D)
4) vismaz kaut kādi ienākumi, sava nauda...
bet nu faaaaaaaaak - es nevaru tajā visā iestarpināt savu draugu!
Detalizēti->
Vienā salonā prasa strādāt 6 dienas nedēļā, bet nu "pasūtīju" un sarunāju uz 3 dienām. Otrā - 2dienas. Nedēļas nogales atsaku abām darba vietām (lai nu vismaz tās pāris dienas veltītu dzīvei, nevis ``vergošanai``).
Tātad, 5dienās beigšu darbu 9ņos.
Kā, ellē ratā, lai es tieku uz "Laukiem", ja pēdējais autiņš iet 18.00?!
KOOOOO jūs darītu, ja būtu manā vietā?
1) veltītu sevi tikai un vienīgi darbam un naudai
2) ņemtu tikai vienu darbu (kuru? abos mani pieņēma burtiski pirms dažām dienām un abi paļaujas uz mani, jo es taču "ļoti, ļoti gribēju strādāt ar pilnu atdevi")
3) ______