Es te noskatījos vienu ļoti labu filmu, un man radās jautājums. Par identitāti. Ja Tev būtu jādefinē sevi vienā vārdā (vienalga lietvārdā, īpašības vārdā, īpašvārdā, vietniekvārdā, apstākļa vārdā utt.), kāds tas būtu un kāpēc? :-)
karinjo, interesanti, ka tavs vārds Tevi tik pilnasinīgi raksturo. :-) Piemēram, manējais man šķiet atklāj tikai vienu manas personības šķautni, kas nav tā spilgtākā. :-P
Mans 1. niks cosmo atbilst ideāli, esmu noderīga, vajadzīga, bet kaitīga, ja tieku nepareizi lietota. Viss ir vienkārši, manā dzīvē ir neskaitāmi likumi un instrukcijas citiem, bet pietiek pieļaut kļūdu, lai es otrā izēstu caurumu
es sevi vienmēr identificēju ar diviem zvēriem- ērgli un skorpionu. tur ir diezgan liels funktieris, bet nu skorpions galvenokārt, jo esmu izteikts skorpīš pēc horoskopa. :)
ērglis? tur gan ir plašs ērgļa raksturojums jādrukā, bet nu viens no pamatiem ir šis teiciens- aitas ganās baros, ērgļi lido vienatnē. 8-)
signorina, o-jā, ar ērgļa spārniem es ar mēdzu lidot (mans vienpates gars liek sevi manīt). |-)
Bet šis teiciens man šķiet apšaubāms - vai tiešām var tā vispārināt? Ir taču inteliģenti dzīvnieki, kas tāpat dzīvo baros, ne tā? Vai arī teiciens ir par mākslu būt līdzsvarā starp sevi (savām domām un viedokli) un pūli?
Aaa vairak filozofijas.. Nu tad es butu kakjene, ar to ´staigaju, kur tiik´ dabu pamataa, bet taa drusku elegantaak par kakji. Izlaizhu nagus, snjaacu, skraapeeju, pieglauzjos, kad pati gribu, aizeju uz palodzes seedeet stundaam, visiem uzgriezot muguru, bet pa reizei paskieleejot atpkal, vai kaads tomeer mani tur veel gaida...
Ja pieradina, miiljo, paglauda, dod siltu pienu - miliga un uzticiga lidz navei, reizpareizei tomeer paturot praataa pamata gaajienus. :-D
Metamais kauliņš. Jo manī ir ļoti daudzas šķautnes, brīžiem ir sajūta, ka sevi vēroju no malas un darītāja/runātāja neesmu es.
Kā arī ļoti paļaujos uz veiksmi! :)
switched on, izlasīju Tavu dienasgrāmatas ierakstu. Ak, cik pazīstamas sajūtas! :%27-( Un tas zināmā mērā saistīts arī ar
Magdalēnas identitātes simbolu - varavīksni. Kā es vēlētos, lai varētu tā teikt par sevi -dzīvot koši un visās krāsās, tā pa īstam. Laikam jau esi viena laimīga meitene. :-)
Tu mani laikam nesaprati. Varavīksne ne jau tāpēc, ka man ir spilgta un krāsaina dzīve ( ok, nav jau dikti vienmuļa un garlaicīga, bet pie tā spilgtuma ir vēl jāpiestrādā ), bet gan tādēļ, ka es esmu dažāda. Varavīksne ir viena, bet sastāv no septiņām krāsām. Es esmu viena, bet "sastāvu" no daudzām emocijām, domām, noskaņojumiem un citām personības šķautnēm.
Īstā :-P To jau pasen rakstīju, bet jāsaka, ka vēl ir diezgan aktuāli. |-) Ir sajūta, ka vai nu tam fīlingam jau jābūt ieliktam šūpulī vai arī jānotiek kaut kam tik ļoti no sliedēm izsitošam, ka tas iesistu iekšā arī kaut kādu īstumu un realitātes un sava "es" apziņu.
Kaut kā gribas ticēt, ka izraušanās no vides palīdzētu. Tāpēc domās pazūdu visādos Eurotripos un Āzijas apceļošanā :D (l)
84
