Raudāšana

Neskumsti - jel...

man arii ri tada probleema, es laikam vnk esmu paaraak emocionaala :D un , ja kaads mani meirina sakot - neraudi - man veel vairaak gribas..
tieshi shodien arii bija tada situacija, riebjas, ka taa , bet nu ko padariisi kaa ir taa ir :)

Varbut izstasti savu saapi, un - paliks vieglak.

par laimi es māku neraudāt tad, kad šausmīgi gribas, un tāpat varu arī sākt raudāt jebkurā brīdī, tas tiešām ir vēl izdevīgāk :D draugi mani ir pārbaudījuši, netic, ka varu - 2 minūtes un asaras tek aumaļām :D

man tas bij domaats man ? :-D

Man šķiet, ka tas nav nekas necilvēcisks, ja nu gadās, neviens taču nenosoda par to. Vakar izlaidumā sanāca dažas asariņas nobirdināt, jo sapratu, ka visi 12 skolas gadi beigušies, bet tās ir emocijas .. un kādēļ tās apslēpt? Ja vien, protams, tu neraudi tā, ka trūkst elpas :D

teikšu, kā ir, man nekad nav piemitusi liela emocionalitāte, raudu ļoti reti un visbiežāk vienatnē, tāpēc tajās retajās reizēs, kad raudu publiski, tam apakšā ir tik liela sāpe, ka tās asaras savaldīt nemēģinu!
bet,kad biju mazāka , ja raudāju,stipri aizspiedu acis :) :D

fox - tas bija ta visparigi, ja ir krekjis, tad paruna par to, un tad paliek vieglak. Bet, ja velies, vari ari man savu sapi stastit.

es arii esmu drausmiigi emocionaala.dazhreiz paliidz, ka vienkaarshi izsleedzu domas uz briitinju un tad domaaju par citaam lietaam.
bet ja man jau paspeejushaas sariesties asaras, tad nu vairs neko nevar dariit, jaaraud vien ir. tad es pagaidu, kad taas asaras sakraajas, noliecu galvu uz vienu pusi, iztecinu milzu asaru no ieksheejaa kaktinja un tad galvu uz otru pusi un otru asaru :D un tad censhos par nko nedomaat, lai taa galva nav jaagriza uz visaam pusei, kaa taadai losei :D

Agrāk biju stipra, bet spēcīgi pārdzīvojumi sabojāja nervus - tagad varu raudāt jebkur un par jebko! Tā kaitina, bet ir reizes un cilvēki kuri nevar sevi savaldīt. :-( Mēginu cik varu nesākt pinkšķēt, sakožu zobus un cenšos piespiesties padomāt par ko citu.. Manuprāt labākais variants - tiklīdz esi mājās, tā izraudies kārīgi, kaut vai visu nakti kauc un nākamo dienu, kamēr asaras vairs nelīst. Pēc tam būs vieglāk, un sāpi vispār nav labi paturēt sevī, jāizraudas

Man palīdz sen gudrība, ko man iemācīja ģimenē. Ja gribas raudāt, tad jāsāk, kaut vai mākslīgi, bet klepot, tad asaras nepilēs ;-)

Man liekas,ja cilveks velas raudat tad ir jaraud!Ta ir emocija ,kas jalaiz vala!
Es nesaku,ka jaraud uzreiz histerisi-to noteikti var piebremzet,bet apvaldit so emociju ,domaju nevajag!Iziet ara visas "slak vielas"-attiras kermenis!Loti labi! :-P

labāk izraudies, mazāk čurāsi!

Ja man gribas ,es raudu,jo iisti nemaz nemaaku to apslaapeet.esmu emocionaala.

KeX'am patīk emocionālas meitenes arī!

Pats briesmīgākais,ka pēc raudāšanas piepampst acis :-D Raudāšanas viens no lielākajiem mīnusiem!

KeX, man taa mamma kaadreiz teica, kad es atkal pinkshkjeeju par kaut kaadu nieku - raudi raudi, mazaak churaasi :D

Kad esmu viena-ļauju vaļu asarām.Kad esmu sabiedrībā,tad gan cenšos turēties.Domāju tikai par vienu lietu-nedrīkstu raudāt publiski.Doma,ka citi varētu redzēt mani raudam ir tā,kas ļauj savākties un neraudāt.Es ļoti,ļoti cenšos raudāt tikai vienatnē,neļaut nevienam citam redzēt manas asaras.

Man noturēties sanāk reti. Tas sāpīgais kamols kaklā visu vēl pasliktina, bet jāsaka, ka svešinieku priekšā cenšos neraudāt. Ja jūtu, ka nāk uz augšu aizeju tur, kur neviena nav. Ar ģimeni un attiecībās gan esmu riktīgākā pinkšķe. nekad neslēpjos un raudu uz nebēdu.. :-D

Elpoju dziļi caur degunu un puushu pa muti araa gaisu un dzeru uudeni, tad tas kamols aiziet prom no kakla.