..mans puisis uzvedās kā mazs bērns! (viņam ir 20 gadu).. pats neko nevar izlemt, izdarīt līdz galam. nu tik bezpalīdzīgs, ka dažreiz taisni bail. visvairāk kaitina tas, ka zvana un stāsta savus sapņus.. pat nakts vidū, ja gadījies slikts sapnītis, tiek man zvanīts un lūgts pēc mierinājuma, jo nevarot vairs iemigt (e) jūtos kā viņa māte, ne draudzene!
man vienīgajai tāds viņš?