Sveikas meitenes! :-)
Vakar izdarīju kko īstenībā briesmīgu... Nokrāpu savu draugu ar savas draudzenes bijušo džeku...
Lieta tāda, ka šobrīd mums attiecībās ir tādas nelielas problēmas un vakar vakarā tusēju ar saviem draugiem, izstāstīju, kā viņš uzvedas utt. un visi kā viens teica, lai šķiros. Tajā brīdī pat biju gatava arī to izdarīt, jo šad tad pati apsveru tādu domu, bet 1) dzērumā to būtu bijis stulbi darīt; un 2) es to nespēju, jo tomēr jau jūtas man ir pret viņu.
Kad draugs iet kkur tusēt ar kkādām meitenēm, es kļūstu vnk ārprātīgi greizsirdīga, lai gan vnm viņš man apzvēr, ka nekad nekrāptu mani.
Pati vnm esmu pieturējusies pie tā, ka krāpšana nav nekādi attaisnojama. Un arī nekad nebiju domājusi, ka spētu to izdarīt. Bet nu jā, lkm jau tā ir - nekad nesaki nekad...
Tgd sēžu darbā, un vnk pat normāli nevaru apkalpot klientus, visu laiku tikai domāju par to, ko esmu izdarījusi. Jūtos vnk drausmīgi... :%27-( Tgd nezinu, pateikt draugam, ko esmu izdarījusi savā dzērumā, vai tomēr paklusēt?
Saprotu, ka neko jau te daudz nevarēsiet man ieteikt, bet vnk nevienai draudzenei to nevaru stāstīt, jo negribu, lai pēc tam tas viss nepaklīst apkārt, un gribētu dzirdēt jūsu viedokli.
Varat mani arī lamāt, tpt jau jūtos draņķīgi. (t)
443
