Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Vectēvs-despots

 
Reitings 345
Reģ: 21.07.2010

Pirmīt te atradu tēmu, par tēvu, kas grib meitu piespiest iet mācīties to, ko viņš grib, un atrāva vaļā manu brūci.

Vectēvs.. Šogad paliek 80.. Bet no sava tirāna lomas izskatās, ka atteikties negrib.

Šo svētdien, atzīmējot ģimenes lokā manu dzimšanas dienu, sāka ar visiem pārējiem radiem par politiku strīdēties.. Un tā kā tomēr tā bija mana jubileja, un šos strīdus es nevaru ciest, jo tie ir katrā sanākšanā, atļāvos pacelt balsi un aizrādīt: Nu vai tiešām vajag strīdēties, ārā tik jauka diena utt..

Uz ko pretī bija teksts: O, tad nāc parunāsimies divatā..

Varbūt te bija mana kļūda, kad pateicu skaidri un gaiši, ka to negribu, tāpat izcelsies strīds, ko līdz teikšu balts, tu - pretī melns.

Ar šiem vārdiem vaļā nāca kaut kāds korķis un vectēvs sāka bērt visus "pāridarījumus" - uz mammu, ka manis dēļ vecāmāte no darba aizgāja, lai pieskatītu, kad sīka biju(neviens to nelūdza), ka mamma nelaižot dēlu ar viņu tikties(lai gan mamma ir tā, kas pierunā uz laukiem braukt), ka pie mazmeitas ciemos, paša dāvinātajā dzīvoklī nelaižot guļamistabā un viņš nezinot, ko mēs tur darot, ka parunāties ar mani nevarot, jo man esot bijis svarīgāks sprādzis suns(mans pirmais bērnības suns nomira, viņš nesaprot, ka tas bija, kas vairāk nekā parasts lops), un pārpilnības rags noslēdzās ar vārdiem vērstiem uz mani: Ka esmu viņam atvainošanos parādā un ka viņas mājās- laukos man nav ko darīt!

TAS bija viss sāpīgākais.. Ne jau vectēva dēļ, jo pēc šī strīda man ir kļuvis dziļi vienalga, kas notiek ar viņu. Bet žēl vecāsmammas.. :%27-( Viņa tā pārdzīvo, un es par viņu.. Šobrīd sakontaktēties varam tikai pa telefonu, kamēr vecfāteris nav uz vietas..

Vectēvs kašķējas ar visiem.. Sava dēla, mana tēva dzīvi arī ir pamatīgi bojājis, par vecomammu nerunājot.

Ko lai iesāk? Es zinu, ka kas jādara, vecāsmammas dēļ...

17.06.2011 13:57 |
 
Reitings 345
Reģ: 21.07.2010
dikti gari sanāca... :%27-(
17.06.2011 13:58 |
 
Reitings 283
Reģ: 16.09.2010
Manas vecmammas virs(nav vins mans vectevs) ari ir loti kaskigs,zinkarigs,baumotajs utt. ;-) daudz ko ir parmetis ipasi manai mammai(mamma vinam ir audzumeita),bet mes kka to vairs nenemam galva...ari pedejo vecmammas dzives menesi vins loti pari vinai dariji un tas ir vissapigakais :-(
nezinu,ko pat ieteikt...vienigi atvainoties del ta,ka lai varetu tikties ar vecmammu un braukt tur ciemos 8-)
17.06.2011 14:06 |
 
Reitings 1668
Reģ: 31.03.2011
Man gruti spriest,jo man tadu istu vevecaaku attiecibu nav bijis,mums ari ir ipasa gjimene,loti liela,bet visi svetkos tik npeta,kurs bagataks kljuvis,kurs labak apgjerbies utt...
Isto vevecaaku man vairaak nav,bet zinu peec sava teeta,ka vins loti paardiivo par to,ka man vienigajai no gjimenes ir augstaka izglitiba,ka braalis dullo joprojaam,strada ar,bet ka brivs,ta mil alkoholu un draugus,maasa,lai ar strada un berni aug gudri utt,ari jauniba bija dulla un nemaacijas un es atkal reizem ciesu no ta,ka maasai uznak skaudiba un bralim(viniem pari 30),ka man viss vairaak ticis,ka esmu gjerbta utt...Bet teetis vnm saka-neviens neliedza Jums maaciities(kaut gan viniem tik daudz dots usakot savu divi,ka ma neliekas)Un tad es saja situacija vnk izliekos,ka NEKO nedzirdu un dzivoju taalaak.
Sava zinja kaut kada saape vecamteevam ir,varbut vajag aizbraukt Tev vienai personigi un parunat?Vins nebija iedzeris?Zinu,ka tad cilvekiem naak valja visas sluzas...Ko Tavi vecaki teica,par so gadijumu,Tevi neaizstaveja?
Oj,man vienrei ,nesen,pie svetku galda,apsedas mammas maasa un saaka braukt virsu,ka esmu lepna palikusi,vais nebraucu ciemos pie savas maasiicas,ka agraak,pa nedeljai padivoties,comon,man vairak nav 16,kad vareju ta darit,man ir darbs,sava gjimene un rupes!Es pie galda saku raudat,jo bija kauns,visi ciemini dzird a vinjai pie kajas...Tik stulbi jutos,tagad ka svetki,no vinjas pa gabalu!
Domaju,Tv japaruna,jo tici man,pienaks tada diena,kad saapes sirds,ka si situacija netika atrisinata...

Man ar gari sanaca :D Vnk ini,ka ne Tev veinai tada gjimenite :(
17.06.2011 14:10 |
 
Reitings 89
Reģ: 29.01.2009
Sveika :)

Tagad es savu vecotēvu novērtēju par š';im garajām runām, nepārtrauto patriotisko dziesmu dziedāšanu, raudāšanu pie galda, jubilejās, izlaidumos. Par nepieteiktas rtunas teikšanu manās skolās. tagad es labprāt klausītos! Muļķe biju, kad biju jaunāka, nenovērtējot! Viņi jau ir veci. Netiek līdzi šim laikam, atmiņās kavējās! Bija visādas problēmas, bet tagad... atceries, ka viņi ir piedzīvojuši karu, izsūtīšanu un pārējo...
Piedod, jo vēlāķ var jau būt par vēlu satikties un tad dzīvoi ar to sajūtu, ka paliki neatvainojusies!
Arī es nedomāju, ka vecaistētis var nomirt (bija tikai 76, izturīgs, vēl pa telefonu nodeva struškas) un aizbraucot bija jau nomiris...palika līdz pēdējai savai minūtei tāds. Bet es paliku ar sajūtu, ka biju solījusi piezvanīt un nepiezanīju...jo negribēju klausītyies par politiku un pārmetumus...solījums palika neizpildīts...Nu jau ir pagājuši 5 gadi, bet to visu atceroties tā sāp sirds...
Atceries, ka viņš ir tikai vecs vīrs, kuram arī vajag mīklestību, sapratni un izpratni par viņa laikiem, kad viss patiešām bija savādāk!
17.06.2011 14:13 |
 
Reitings 283
Reģ: 16.09.2010
Ir cilveki(ķipa mans vectevs) ar kuriem runa vai neruna-vini ienem savu galva un viss...vecmammas vira istie mazberni pat vinu isti negrib,jo cakare smadzenes :-/
17.06.2011 14:14 |
 
Reitings 529
Reģ: 01.11.2009
Pārkāp sev pāri atvainojies. Jo Tu nevari zināt cik ilgi Tavi vecvecāki vēl dzīvos. Var būt arī par vēlu, tāpēc nevelc garumā.
17.06.2011 14:14 |
 
Reitings 345
Reģ: 21.07.2010
Njā... Ja vectēvs būtu dzēris, to visu uz alkoholu varētu novērst, bet nē.. skaidrs kā stikliņš.
Kašķa sākumā liela daļa "drosmīgo" radu aizmuka. Un istabā biju - es, mamma un mans draugs. Neviens neko neteica, jo ja būtu teikuši būtu vēl trakāk.
Runāt ar viņu... jā.. klausīties viņā, ne runāt.. Viņš nav klausītājs..
17.06.2011 14:14 |
 
Reitings 283
Reģ: 16.09.2010
guu,tada sajuta,ka mums butu viens cilveks pazistams(tev vectevs vins skaitas,a man vecmammas virs) :-D 8-)
17.06.2011 14:17 |
 
Reitings 345
Reģ: 21.07.2010
Tikai mīlēt tādu... nav iespējams.. :%27-(
Tev ir jāklusē, un jāļauj viņam pilnīga vara. Un pēc tam viņš nosauc tevi par gļēvu, turies pretī - viņš dzen no mājas ārā...
17.06.2011 14:18 |
 
Reitings 345
Reģ: 21.07.2010
Burbuliit, es ar tā jūtu.. Laikam tajā paaudzē ir tādi atsevišķi nozombēti cilvēki..
17.06.2011 14:19 |
 
Reitings 345
Reģ: 21.07.2010
Man bija doma varbūt nosūtīt vēstuli vai šokopastu un atvainoties tā..
Jo klātienē saruna ar viņu prasa tik daudz nervu..
17.06.2011 14:21 |
 
Reitings 446
Reģ: 29.01.2009
Manā ģimenē laikam es esmu tāda kā Tavs vectēvs :-D :-D :-D
Pameginiet tikai sakt ar mani runāt par politiku, reliģiju :-D
Godīgi sakot, ieteikt varu vienīgi- "paklausīties" ko viņš stāsta, smaidot māt ar galvu un tikmēr pārdomāt citas lietas :-D Piekrist visam, bet darīt pa savam.
Sajā situācija iesaku aizbraukt. Uzbļaut, nebut glevai, pateikt visu ko domā, ka sāp ari vecmammai utt, ka vins neliegs tev braukt tur, jo tas ir ari vecmammas majs un ka neskatoties uz vina purkskeshjanu, Tu vinu mili.
Vismaz es ta daritu. Toč nelauju nevienam sev kapt uz galvas. Esmu ļoti impulsiva un sevi protu aizstavet. Ja godigi nesaprotu, kapec uzreiz neblavci preti, ko tad vins izdaritu?
17.06.2011 14:33 |
 
Reitings 446
Reģ: 29.01.2009
Kādas kļūdas :-D Atvainojos- ļoti steidzos.
17.06.2011 14:34 |
 
Reitings 345
Reģ: 21.07.2010
Kad uzbļāvu - izdzina no mājas.. :D
Es mazliet raustos no viņu(vecvecāku) vecuma.. Sirdis ar vairs nav tās stiprākās, tādēļ savu "uguni" valdīju cik varēju..
17.06.2011 14:36 |
 
Reitings 1383
Reģ: 03.10.2010
eh....kam probleemas ar vecteeviem, kam ar maateem :D man nav kontakta ar savu maati, nu jau no janvaara meenesha. visu situaacijas izklaastu te nerakstiishu, bet pateikshu tikai to, ka cilveeku, kas jau gados, nevar mainiit, vai nu jaasamierinaas vai jaarkaapjas taalaak no taada cilveeka. es izveeleejos atkaapties, jo man piemeeram, apnika ka man "dirsh" uz galvas. tagad gimenee ir trijstuuris. Kad maate brauc pie omes, nebraucu tur es, kad es tur esmu, nebrauc vinja :D nu bullshits peedeejais, bet citaadi laikam nevar.
17.06.2011 14:43 |
 
Reitings 441
Reģ: 29.01.2009
Ja Tev ir svarīga vecmamma, tad būs vien jāatvainojas un jānorij tas kamols kaut vai viņas dēļ.

Varu tā virspusēji pastāstīt par saviem vecvecākiem. No mātes puses abi nu jau miruši, pagājuši jau vairāki gadi. Viņi abi bija man kaut kas ļoti dārgs, dažbrīd pat likās svarīgāki par māti un tēvu, es viņus ļoti mīlēju un mīlu joprojām. Bet stāsts ir par tēva puses vecvecākiem. Vectēvs nomira, kad man bija 5 gadi, es viņu knapi atceros, bet vecmamma(es pat nezinu, vai viņu tā vēlos saukt) šobrīd ir pāri 80 gadu vecumam.
Laikam negribu šeit mazgāt savu netīro veļu un tādējādi likt jums saprast, kādēļ tik ļoti viņu neciešu un kādēļ jau vairāk kā gadu vispār ar viņu nerunāju, bet ko es ar to gribēju teikt...Ir robežas, kuras nedrīkst pārkāpt cilvēks, lai cik godājams būtu vecums.
17.06.2011 14:59 |
 
Reitings 10475
Reģ: 01.08.2010
Kā jau meitenes saka, ar veciem cilvēkiem nav viegli, arī ar manu omi, viņai tagad 85, bet skrien kā jauna! Nevar viņi daudz ko pieņemt uzskatu un vecuma dēļ - prāts vairs nav tik elastīgs. Vnk. ir jāuzklausa, ir jāpiekrīt, tas jau nenozīmē, ka tā arī ir jādomā un jādara. Un vēl kliegt, vājprāts, meitene, atvainojies.
17.06.2011 15:01 |
 
Reitings 10475
Reģ: 01.08.2010
Un padomā, reiz tu arī būsi veca, un nesaki, ka tāda jau nu nebūsi, runājot par vecumu, nevar zināt, kas notiek, jālūdz dievs, ka skaidrs prāts paliek un kājas klausa!
17.06.2011 15:03 |
 
Reitings 164
Reģ: 17.06.2011
es ļoti bieži strīdos ar savu vecmammu, bet es vienkārši nevaru klusēt, esmu pārāk emocionāla laikam, ātri aizsvilos un tad sāku bļaut un ne tās labākās lietas, vēlāk vienmēr nožēloju un apsolos tā vairs nedarīt, bet nekā... vienmēr atceros savu otro vecmāmiņu, ar kuru man bija labas attiecības, bet tikāmies tik reizi gadā, un pēkšņi es uzzinu, ka viņa nomira, es biju šokā un pārmetu sev, kāpēc mēs netikāmies biežāk, kāpēc neteicu ka mīlu viņu, tagad jau ir par vēlu. Kad strīdos tagad ar omi, dažreiz ienāk tas prātā, un sanāk savaldīties, jo negribas pēc tam pārmest sev par attieksmi visu dzīvi.
17.06.2011 15:06 |
 
Reitings 345
Reģ: 21.07.2010
Sarunas ar viņu nekad ne pie kā laba nenoved... Īsti kliegusi uz viņu es arī neesmu.. Bet viņu uzklausīt ir smagi, jo viņš ir kā urbis, atrod sāpīgu vietu un URBJ...

Kā mans tēvs pēc viena no kašķiem izteicās: Manos 50 gados, neviens mani nebija tā zākājis, kā mans tēvs..

Tā kā šajā gadījumā šaubos vai kāds pēc viņš skums..
17.06.2011 15:23 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits
vairāk  >

Lietotāji online (3)