Es sarakstos ar puisi, un tas šķiet tik bezjēdzīgi šobrīd .. kā runāt pašai ar sevi, nu nekas :-)
Gatavoju runu izlaidumam vecākiem, un domāju, ko lai vēl padara, miegs nenāk (t)
Domāju,ka no 6dienas līdz 1dienai forši atpūtīšos,bet tagad liekas,ka vairs nekur negribas braukt...+vēl dažas lietas... (t) Cik diena bija forša,tik tagad gribas raudāt!!!!
oi,man labi,tiku pie kleitas,atrisināju divas sasāpējušas lietas un lai cik draņķīgi diena iesākās,tik lieliski viņa nobeidzās :-)
nosvinējām ar kokteili un vakariņām to,ka viss ir labi :-)
Es arī varu pačīkstēt-esmu pierijusies kā pārvarots surikats :-D Dusma pašai uz sevi-rakstura man nav, ēdienu neizbaudīju. Visu negausīgi sastūķēju sev mutē (e)
šī diena mani ir sagruzījusi, pa dienu jau paraudāju dēļ skolas. Rīt eksāmens tas arī mazliet baida, jo nevaru iedomāties kādi būs jautājumi.Vēl dažādi sīkumi, kas nokaitināja mani, tādēļ jāiet gulēt :-|
Man šodien arī vis kas sakrita uz galvas, bet esmu iemācījusies vienkārši neņemt pierē. Maz, kas pasaulē notiek :D Ar tādu nostāju arī dzīvoju. Galvenais, lai piere nepārvēršas par veļas dēli, jo tas viss nav tā vērts :)
man uz neitrālas nots.
rītdien man izlaidums, bet sajūtas nekādas. vsp negribu viņu patiesībā :D neesmu vēl pat par alko, zeķubiksēm, matu sakārtojumu, domājusi. pilnīgi nekādas sajūtas, ka rītdien būtu kkādi svētki :D miegs ar nenāk. hmm. laikam jāieiet spokos
es būšu līdere - līdz pus10iem VAKARĀ man recenzente neko neatsūta, informēju leitvedi, nosūtīju ziņu nodaļas vadītājai, iedzēru un caur n-tajiem cilvēkiem sameklēju recenzentes telefona nummuru un piezvanīju - šī atbild, ka vēlāk vakarā (bija jau pus10) man esot gribējusi jautājumus nosūtīt :D jauki, ne?