Atrast savu mīļoto

Paldies meitenes, Jūs mani nedaudz uzmundrinājāt :-)

Pati tagad izbaudu to saukto 'putna' statusu. Baudu dabu, labu kino, sarunas ar draudzenēm. Un zinu, ka Tas īstais ir kaut kur līdzās un parādīsies manā pasaulē kuru katru brīdi.

tādēļ, ka tu zini, ko vēlies no attiecībām, nenozīmē, ka jāķer kurš katrs, kamēr neesi sastapusi Lielisko :)

sapratu :-)

Tāda maza, plika diršana. Piemēram: kā lai džeks ierauga meiteni, ja viņa nekur neiet. Neviens tāpat nevienu neuzmeklē. Un meitenes jau tikai gaida kā tikai: "Gan jau atnāks tas īstais čalis un būs mans princis, un skaists un inteliģents utt.". Protams ir arī tādi džeki. Tikai ir jāsaprot viens - kopā var būt tikai tad ja sakrīt raksturs un vērtības. Skaistums nevar paturēt cilvēku. Vainu tas ir skaists džeks (Vienalga: bagāts vai skaists), vai arī tikai skaista sieviete. Mūsdienās neglītai meitenei nav jēgas no skaista džek tāpat kā neglītam džekam no skaistas sievietes. Parasti gan skaista meitene neizvēlās neglītus džekus, tām interesē tikai kaut kas cits, bet džeki gan bieži ir redzami kopā ar neglītām. Jo redz arī stiprajam dzimumam ir sirds. Bet nu ko es gribēju pateikt.... to, ka nevajag gaidīt uz prinčiem. Ja ir džeks un tas tev ar laiku sāk pievērst uzmanību un tev ar viņu ir tāpat, tad jau ir jāsāk domāt...Mož tas jau kautko nozīmē. Bet ziniet - vajag izbaudīt katru sekundi, lai arī iespējams zini, ka tas nebūs mūžīgi.

zini,banāli,bet tiešām nu nevajag iespringt :-)
man katrās manās attiecībās ir licies,ka nu šis ir tas īstais un vienīgais, bet šobrīd,godīgi varu teikt,ka ir pat labi,ka man ir bijušas tās manas iepriekšējās kļūdas,es esmu "augusi" esmu mācījusies no savām kļūdām,visu ko piedzīvojusi un nu es varu nomierināties.
jo man reizēm liekas,ka tie pāri,kas ,piemēram,viens otram ir pirmie,vai,tad viņi nedomā par to,kā būtu ar kādu citu,vai,tad to nevēlas pamēģināt,jo kad es biju ar savu pirmo,tad man likās,ka nu līdz mūža galam,bet pat tad brīžiem ienāca prātā doma vai es varētu nodzīvot dzīvi esot bijusi tikai vienās attiecībās.

bet atbildot uz Tavu jautājumu,nu tiešām nesatraucies,viss būs kārtībā,tas,ka savos 20 neesi gulējusi ar entajiem čaļiem,tikai paceļ Tavu vērtību un tas īstais un lieliskais,to novērtēs (l)

savu satiku 20gados

Es atkal īsti nepiekritīšu tam, ka, ja vel aug un nobriest, attiecības nevar izveidot. Manuprāt, augt, attīstīties un briest, nepieciešams visu mūžu.
Manas personības veidošanā attiecības nav traucējušas un otrādies.

Un ir jāiet cilvēkos,lai sastaptu to īsto. Un īstajos cilvēkos. Piemēram, klubi būtu naivs objekts, uzticību nevieš,kaut var izrakt laimīgus stāstus.

Es ar savu mīļoto iepazinos 15 gados, sākam satikties, kad man bija 16, viņam 18. Tagad kopā esam jau gandrīz 4 gadus un zinu, ka tas ir mans īstais (l) un i plānos saistīt savu dzīvi uz mūžu (l)

Nu, man arī šajā jomā diezgan klibo. :-D Bet par to uztraucas uz ar aizdomām skatās tikai citi :D Man pašai ir vienalga :)
Lieta, ko esmu sapratusi - tas viss ir jāņem vieglāk... Ir jābauda pašai sava sabiedrībai, jāizaug kā personībai, jāmīl sevi, jāizbauda brīvība un dzīve. Neviens nevienam nav iedalīts, tāpēc puišiem ir izvēle. Un viņi ņems to, kas iekritīs acīs - kas ir laimīga un forša, jautra un smaidīga. Kas kaut ko varēs dot un ar ko varēs dalīties. :)

Jā, tiešām dažreiz liekas, ka visi uztraucas vairāk nekā es par to, ka man attiecību :-D

es par tadam mulkibam nedomaju. nu tev laikam nav ko darit, ka sita filosofe. nu kada jega no ta, ka kaut kad tev ex ko stulbu teica.

dinardi- nu es tam nepiekrītu, jo ,apzinos, ka esmu skaista un pielūdzēju man netrūkst, bet esmu sagājusies ar čali ,kas nav no tiem smukākajiem.
Dīvaini, bet vienmēr ir licies, ka esmu sekla un skatos pēc izskata, bet īstenībā gadu laikā esmu sapratusi, ka man galvenais puisī ir raksturs un attieksme.

Nuu, ja godīgi, esmu bijusi tādās pārdomās, jo visi puiši kas pievērsa uzmanību mani nesaistīja un jutos ļooti vientuļi. Bet tā kā ir vasara, ticu, ka viss vēl tikai priekšā. :-D
Kā arī iepriekšējās attiecībās esmu tikusi sāpināt vairāk kā vienu reizi, tāpēc tagad esmu piesardzīga, un kādreiz pat negribās neko uzsākt ar puisi, jo bail viņam pieķerties un tikt sāpinātai atkal. :-/

girl., tā ir. :-P Par šo tēmu dikti patīk tincināt katram otrajam un tas tā kaitina! :-D Pat draudzenes sāk skatīties ar greizu aci un vienkārši nesaprot.
Bet viņām taču nekas arī nav jāsaprot.. |-) tikai tik daudz, ka tā ir katra paša izvēle un ka negribu kaut ko veidot tikai tāpēc, lai būtu.
Pirmajā vietā man ir attiecības ar sevi. :D Man šķistu nepieņemami sākt no otra gala un skriet nopietnās attiecības, pirms esmu pilnībā iepazinusi sevi.

"Esmu pēc dabas mērķtiecīgs un ambiciozs cilvēks, taču privātajā dzīvē kaut kā neveicas"

tapec, ka milestiba sis ipashibas trauce nevis palidz. Tas nav biznesa plans, bet skaista davana, kas tiek dota, tad kad to nemaz negaida (l)

Mīļā, tev taču ir tikai 20 gadi, cammmoooon :D
Man ir 23 gadi, pašlaik esmu nopietnākajās attiecībās tikai gadu, iepriekš bija ta, ka knapi pusgadu izvilku, un domāju, ka saistits ar manu raksturu, bet beigās sapratu, ka visi tie puiši ar kuriem iepriekš biju satikusies vnk nebija priekš manis :D
Man liekas, ka mīļotias vīroetis atnāk tiesi tad, kad Tev viņu vismazāk vajag, biju jau apradusi būt viena pati, un laimīga ar to ;-)

Atradisi savu otru pusiti, kad vismazak to gaidisi (l)

Mīļā, nevajag atcereties kkados stulbos ex tekstos... :-D
Labāk būtu paklusējis, nevis gudri muldejis :-D

Man no vienas puses bija līdzīgi kā Embai, no otras pilnīgi savādāk.

Kad iepazinos ar savu draugu, man bija 16, vinjam 23 (7 gadu starpība) Tajā laikā tas bija viss superīgākais, kas vien var būt. Puisis ir pieaudzis, tulinj augstskolu beigs, savs auto, pusaudžu dullums sen jau garām, gatavs nopietnām attiecībām. Es, tikko uzsākusi vidusskolu, meitene, kurai viss vēl priekšā, bet viņam blakus esot, kļuvu daudz nopietnāka, par kopīgu nākotni domājoša. Sākām dzīvot kopā, kad man bija 18...un šogad savā 21dzimšanas dienā izšķīrāmies, šobrīd nedaudz nožēloju tās attiecības, jo viss būtu ievirzījies savādāk. Viņa dēļ paliku mācīties kādas akadēmijas filiāle, kaut bija iespēja mācītie Rīgā budžetā...vairāk vai mazāk, nācās mīlestības dēļ upurēt. Bet ko nu vairs, kas izdarīts, tas izdarīts. Tā nu būs mana lielāka pieredze :-/

Es vispar neuzskatu, ka iedalit draugus ISTAJONS/NEISTAJOS ir kaut kas labs, jo nekad nevar zināt, kā dzīvē var gadīties, tagad ir super, bet ko var zinat, kas būs ar laiku, nevaru 100 % pateikt, ka velos preceties :D kaut gan dazhkart jūtu uzplūdā gribētos paskatīties, kā būtu ja mēs apprecētos :D
Labi gan, ka man nebija tāda agra jaunības dienu mīla, kad viss bija spoži un abi viens otru mīlējām,varbtu tagad būtu grūtāk saprast, ka kaut kas var mainities :)

man tūlīt jau 30, bet tā arī vēl neesmu atradusi! Varbūt tādēļ, ka sen jau esmu pārstājusi meklēt un sen jau vairs nesaskatu kārtējā iepazītajā vīrietī potenciālu mīļoto. Es saprotu, ka es varētu uztraukties, bet 20 gadu vecumā vēl visa dzīve priekšā!

Man ir 26 un nesen piedzīvoju dubultu šķiršanos, tapē man arī it kā būtu jāmeklējas, bet man vairs nav nekādas ticības brīnumiem :-D es vienkārši eju un tusējos,ik pa laikam kāds uzrodas,pagaidām ir labi tā, jo apzinos, ka tāpat jūtas ir tikai pret vienu vienīgo!