Es esmu cilvēks, kuram pavisam godīgi - ģimenei manā dzīvē ir ļoti minimāla nozīme, lai cik briesmīgi tas no malas arī neizklausītos. Bērni man nepatīk un nekad nav patikuši. Nepatīk vispār par kādu rūpēties un uzņemties atbildību. Nav arī motivācijas - nav neviena paša iemesla, kādēļ man vajadzētu gribēt bērnus un visu to, kas nāk viņiem līdzi.
Kāda vaina būt 40 gadus jaunai un bez bērniem? Ar ko tieši tas ir sliktāk kā 40 gados būt ar bērniem? Ja iedomājos sabiedrībā zināmas sievietes, kurām ir pāri 40 un nav bērnu - nesaskatu neko tādu, kas man liktu nodomāt, ka tas ir nepareizi.