Sākumā man vajadzētu pārkāpt pāri savai neatkarībai un radīt vienu bērnu. Tad, kad viens būtu, es noteikti gribētu vēl (2 būtu par maz, 3 vai 4 būtu ideāli), jo, manuprāt, lielās ģimenēs tiešām ir spēks.
Skatos, kā ir manam brālēnam, kurš ģimenē ir vienīgais.. vecāki šķīrušies, un šķiet, ka viņš ir dusmīgs uz visu pasauli, ka jācinās vienam pašam.
Pati esmu augusi 3 bērnu ģimenē, un savu brāli un māsu ļoti, ļoti novērtēju. Es iedomājos, ja es būtu vienīgais bērns, ja nu pēkšņi (tpu, tpu, tpu) kaut kas notiktu ar vecākiem, es paliktu viena vienīga. Šausmīgi. :-/
Tagad mans brālis un māsa man ir liels atbalsts, mēs esam komanda :D Un man tas patīk :) Un gribu, lai arī mani bērni būtu laimīgi :)
Vispār man šķiet, ka ar vairākiem bērniem ir vieglāk dzīvot. Viņi paši savā starpā izklaidējas, arī, piemēram, dažādas mantas var pārmantot, viņi viens otram palīdz, ģimene veidojas kā tāds mazs sociāls modelītis, kur bērni iemācās komunicēt, dalīties, darboties komandā, diskutēt... :)