atkal jāpalaiž...

Varu tik pačīkstēt ar Tevi kopā :-/ Man vakar paziņoja, ka viņam tiek piedāvāts darbs citā kontinentā un viņš vel tikai domājot...bet ja pieņems piedāvājumu, tad nu šķirsimies, jo atpakaļ visticamāk ka viņš vairs neatgriezīsies.... :-/ tagad sēžu kā uz adatām :%27-(

nu arī manējais ir prom 1/2 gadu un bija jau jābrauc pavisam atpakaļ. bet pirms neilga laika paziņoja, ka viņam tur piedāvā labas darba iespējas uz kādiem gadiem četriem, pieciem. vienu gadu vēl mocīsimies katrs pa savu valsti un tad laikam es braukšu pie viņa, jo savādāk kas gan tās par attiecībām - katrs savā valstī (t) un vēl jo vairāk tāpēc, ka bijām plānojuši kopīgu nākotni. eh, riebjas visa šī situācija un uz ārzemēm man galīgi negribas, bet nu tās attiecības man ir ļoti ļoti svarīgas, tāpēc nāksies piespiest sevi :-/

Manuprāt, es nerunāju par kādu īsāku laiku, kad otrai pusītei ir jādodas prom, bet par gadiem, kad aizbrauc un nevar pateikt ,kad būs atpakaļ, pēc manām domām, nav jēga tādas attiecības turpināt, abiem ir grūti un smagi, labi, ir visādi skype un e -pasti, telefoni, bet tas neaizvieto to otra cilvēka miesas siltumu un apskāvienus...daudzu gadu garumā.
Uz pāris dienām atbraucot mājas,neatsver to ilgo laiku kas tās par attiecībām, manā skatījumā tās nevar nosaukt par attiecībām.
Tikpat labi var sarakstīties visu mūžu un tā arī nodzīvojot viens otru nesatikuši.

es raudaatu līdz viņš paliktu :D

Nekad nav viegli palaist, pat uz neilgu laiku.
Bet normālas attiecības nav iespējamas, ja satiekās dažas reizes gadā uz pāris dienām.