Šodien es sapratu, ka mani padara laimīgu, ka latviešu sabiedrība sāk kustēties. Šīs politiskās norises, manuprāt, ir ārkārtīgi veselīgas! Laiki, kad viss bija relatīvi mierīgi, kad lielākā daļa pelnīja gana labi, lai iesakņotos savā biezajā kokonā un par vidi neliktos ne ziņas, atstāja briesmīgas sekas.
Beidzot mēs sākam līst no savām alām laukā, un, ja godīgi, es to sāku just kā cilvēku augošo pārliecību par saviem spēkiem (ne tikai politikā, bet arī biznesa vidē, savstarpējā saskarsmē..) :-P Man ir goda vārds ārkārtīgi patīkami, ka interese par politiku un sabiedriskajām norisēm sāk palikt aizraujoša un stilīgia (ka tas nav vairs tikai mājās tupošās omes pienākums klausīties ziņas). Nezinu, vai es viena tāda jocīga, bet ir sajūta, ka, kaut vai caur ērkšķiem, bet progresējam... :-)