Tille, Ir, ir tā. Ja nav ko darīt, tad tā apziņa, ka ēdiens var sagādāt tik gardas emocijas, beidz vai nost, un nu nevar skapīti esošo šokolādi neapēst :D Ja es dirnu mājās un zinu, ka kaut kur ir kas garšīgs, tad visi mani ierobežojumi izgaist, un metos kā traka tam virsū :D No malas noteikti skats labs, ka cilvēks šokolādi ēd kā maizi. Bet es to tiešām norakstu uz to, ka ēdiens sniedz zināmas emocijas. :)
Tad nu man ir ļoti izteikta emocionālā ēšana un arī hormonālā :D Ir tas periods reizi kaut kādā laika posmā, kad ēdu visu bez nekādas sāta sajūtas..
Runājot par visādiem omīšapciemojumiem un svētkiem - jā, tā diena un diena pēc ir šausmīgas :D Otrajā dienā visi pārpalikumi vispār liekas kaut kas neaptverami dievīgi gards :D Bet atkal - atliek izrauties no ēšanas rutīnas, uzturēties ārpus svētku zonas, un atkal jau ēdiens kļūst otršķirīgs. :)